Grams, Kino un Ollijs
Reinis stāsta, ka viņam ar Agneti ir dalītas interešu jomas: «Mana aizraušanās ir darbs Latvijas Televīzijā, golfs un hokejs, Agnete ikdienā strādā mārketinga jomā, bet, ja nebūs iespējas vismaz divas trīs stundas dienā pastaigāt ar suņiem vai viņa netiks uz zirgu izjādēm, diena nebūs piepildīta.»
Pirmais suns Agnetei bija plīša četrkājainis, ko Reinis pirms sešiem gadiem uzdāvinājis ar vārdiem - ceru, ka šis būs pirmais un pēdējais suns mūsu mājā! Ja viņš būtu zinājis, cik nopietna izvērtīsies Agnetes mīlestība uz dzīvniekiem!
Tiesa, vispirms ģimenē ienāca Boriss. Reinis atceras: «Manam tētim ir britu īsspalvainais kaķis pelēkā krāsā, nenormāli smuks! Borisa bildi ieraudzījām Ss.lv ievietotā sludinājumā. Viņš ir brūns, mīlīgs, jauks, un balstiņa kā putniņam, nevis normālam runcim, vienmēr nāk runāties. Autoritāte mūsu suņiem.»
Agnete tomēr gribēja sunīti, un reiz abi aizbrauca «tikai paskatīties» smukus kucēnus. Tā pirms četrarpus gadiem mājās ieradās Grams - brūns labradors retrīvers. Kucēnam gribējās neparastāku vārdu. Lai ir Grams!
Bet Gramam vajag draudziņu, jo suns ir bara dzīvnieks. Reinis un Agnete labprāt stāsta: «2012. gada 1. janvārī gājām ar Gramu pastaigāties. Vēl skolas laikā strādāju par biļešu kontrolieri kinoteātrī. Tā radās suņa vārds Kino, kad paša suņa vēl nemaz nebija. Tagad Kino ir 3,5 gadu. Grams un Kino ir Latvijā dzimuši suņi, bet mums jau gribējās kādu ārzemnieku ģimenē (smejas). Tādēļ pēc trešā suņa - Ollija - braucām uz izcilu audzētavu Bohemia Bras Čehijā, kaut nebija nekādas garantijas, ka suni dabūsim. Veselu stundu ilga intervija. Mums par labu nāca tas, ka Agnetei ir mājaslapa Aplabradors.com. Audzētāji paskatījās un novērtēja - o, tas jau ir nopietni! Ollijam ir gads un mēnesis.»
Ne no kā nebaidās
Kā ir, kad mājās trīs spēcīga auguma draiski suņi un vēl kaķis? Citēšu Agnetes ierakstu mājaslapā Aplabradors.com: «Mana mīlestība un aizraušanās ar suņiem vēršas plašumā ar katru mīļu dienu! Esmu priecīga, ka mūsmājās ienāca labradora šķirnes suns Grams ar savu emocionāli maigo raksturu un atvēra durvis uz kaut ko tik fantastisku! Labradors - tā ir liela laime! Sapņi piepildās - tagad mūsu mājas dzīvo veseli trīs labradori, un prieka ir trīsreiz vairāk!»
Katrs no trim suņiem ir citāds. Reinis kodolīgi raksturo: «Grams ir ļoti emocionāls, gudrs, labs medību suns, bet ar viņu pareizi jārunā, citādi viņš var apvainoties. Kino ir pleibojs, mūsu vistitulētākais puisis, drīz būs multičempions, bet stūrgalvīgs gan - vienmēr dabūs, ko grib. Ollijs aug un mācās no abiem.»
Agnete uzskata, ka mājā, ja vien iespējams, jābūt vairāk par vienu suni. «Abi bieži saskaramies ar stereotipiem - o, jums veseli trīs suņi, bet daudzi cilvēki netiek galā ar vienu, tikai divreiz dienā pa desmit minūtēm izved pačurāt. Taču ar katru nākamo suni ir vieglāk - pirmais, tad otrais, un trešo jau nemaz nejūti, viņi savā starpā spēlējas, izskrienas, peldas, ņemas. Labs suns izveidojas, ja notiek viņa intelektuāla apmācība plus ir nopietnas fiziskas nodarbības.»
Reinis pārliecināts: «Agnetes suņi ir tik laimīgi, cik vien laimīgi vispār var būt! Viņi katru dienu divas trīs stundas pavada piejūras sūnainajā mežiņā Bolderājā pie jūras, peldas pat mīnus grādos, dzīvo ārā būdā, kamēr neiestājas riktīgs sals! Suņi ir socializēti. Mēs viņus visur, kur vien iespējams, ņemam līdzi, piemēram, uz koncertiem Kalnciema kvartālā lielā troksnī un cilvēku burzmā, bet Klaipēdā panorāmas ratā Grams brauca līdzi augšā! Viņi ne no kā nebaidās.»
Sarunājās skaipā
Liela dzīves daļa Agnetei paiet, dodoties uz suņu izstādēm. Tie ir tuvi un tālāki braucieni, valstis, kuras citādi viņa varbūt neredzētu, tie ir jauni kontakti, iespaidi, zināšanas. Gandarījums par uzvarām (Reinis pasmaida - rozetes krājas otrajā stāvā, kausi - garāžā). Mūsu brūnie paziņas tikuši arī uz suņu barības plakātiem, bet Londonas olimpiādes laikā Grams pat piedalījās LTV sporta studijas pārraidē! Kad Reinis ar Agneti viesojās pie brāļa Amerikā, viņi ar Gramu sarunājās skaipā.
Agnete aizraujas ar fotografēšanu. Reinis pavelk draudzeni uz zoba - bildēs 97% esot suņu pastaigas un izstādes! Viņš atzīstas, ka braucis busiņā ar Agneti un suņiem uz izstādi Narvā: «Kaut kā neielecu tajā kompānijā. Viņiem kopīgas tēmas - ceļā, viesnīcā, izstādē tikai par suņiem, it kā citā valodā runā, klausos, bet neko nesaprotu - pareizs sakodiens, šķirnīga aste, pareizi novietotas ausis, mēreni leņķi utt., tomēr gandarījums par mūsējo uzvarām bija.»
Agnetei patīk izstāžu atmosfēra, satraukums, noskaņojums: «Nesen biju Igaunijā uz medību suņu izstādi, saimnieki medību tērpos, ar hūtēm galvā un spalvām pie tām. Es arī biju brūnā rūtainā žaketītē.»
Agnete pārliecināta: «Normālam labradoram gan smuki jāizskatās, gan jāstrādā ar galvu. Retrīveri ir putnu suņi, bet Latvijā medības un labradoru loma tajās tikai sāk attīstīties. Grams, Kino un Ollijs apmeklē nodarbības, vecākie suņi bijuši reālās medībās. Viņiem jāpienes fazāns, jāsaož zaķa atrašanās vieta mežā, treniņos ir darbs ar aportiem (pienes medījumu), izmēģinājuši spēkus paipalu laukā, pīles aportēšanu no ūdens. Daudziem medniekiem tas ir pārsteigums, ka suns var pienest pīli, bet padomājiet, cik daudz medījuma zaudētu, ja nebūtu labradora labās ožas! Suņiem strādā instinkti - kad sāk šaut, viņi iespringst, galva gaisā! Esam gājuši arī dzinējmedībās, tomēr labradors vairāk ir putnu suns. Es kā mednieka palīgs eju dzinējos.»
Ar ko suņus var īpaši iepriecināt? Izrādās, vislielākā delikatese ir liellopa astes zupa vai sirsniņu putra, ko vāra Reiņa mammas viensētā. Bet vispār suņi ēd visu - sauso barību, augļus, banānus kopā ar biezpienu, reizi pa reizei suņiem tiek Agnetes vectēva medījumi - pārsvarā aļņi.
Atliek vien atklāt, ka Agneses kluss sapnis ir izveidot nopietnu Eiropas līmeņa labradoru audzētavu, bet es nebrīnītos, ja nākamreiz, iegriežoties pie raksta varoņiem, ieraudzītu zaļā zālītē ganāmies Agnetes pašas zirgu. Noteikti brūnu.