Pirmajā spēlē ar Kanādu sākums līdz 10. minūtei patiešām bija cerīgs. Aizsargu pieslēgšanās pretuzbrukumos ļāva izveidot bīstamus momentus, bet, domājot par Kanādas vārtu atslēgšanu, piemirsās, ka pret tāda līmeņa komandām galvenais ir pašiem neielaist. Rupjas pozicionālas kļūdas aizsardzībā jau līdz pirmajam pārtraukumam (0:3) pārvilka svītru visām cerībām cienīgi paspēkoties ar olimpiskajiem čempioniem, kuriem šoreiz ir patiešām labs sastāvs. Uz mūsu 1:6 rezultāta fona pavisam bēdīgi pret kanādiešiem izskatījās vācieši, kuri zaudēja ar 0:10.
Pēc spēles gan galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis, gan viņa palīgs Kārlis Zirnis norādīja uz neapmierinošo spēli aizsardzības zonā. Zirnis uzsvēra, ka spēlētājiem precīzāk ir jāievēro savas vietas laukumā. «Pirms trešā perioda to arī skaidrojām un piekodinājām, ka nevajag pie apmales skriet līdzi kanādiešiem. Tā vietā vajag uzmanīt vārtu priekšu un zonas vidu, no kurienes viņi mūsu vārtos sameta ripas. Šos norādījumus spēlētāji arī ņēma vērā, un trešajā periodā kanādieši vienīgo ripu iemeta, realizējot «bullīti». Sniegums aizsardzībā jau bija krietni saturīgāks.» Īpaši smags kanādiešu pārbaudījums izrādījās ceturtajam virknējumam ar centra uzbrucēju Rodrigo Ābolu.
Otrajā spēlē ar Čehiju pievīla spēles disciplīna. Gandrīz vai pravietiski Zirnis pirms spēles skaidroja, ka vajadzētu izvairīties no noteikumu pārkāpšanas. Treneri bija izpētījuši, ka čehiem ir meistarīgi izpildītāji skaitliskajā vairākumā. «Piekodināsim maksimāli izvairīties no noteikumu pārkāpšanas,» skaidroja Zirnis, bet ne visi bija sadzirdējuši treneru teikto.
Kasparam Daugaviņam skaitliskajā vairākumā izdevās pārspēt čehu vārtsargu Aleksandru Salāku ar ripas raidīšanu caur padusi. Miķelis Rēdlihs pat pamanījās Salākam iemest tuvējā stūrī, kas pamudināja Čehijas izlases treneri Vladimiru Rūžičku nomainīt KHL spēlējošo Salāku pret NHL kalibra vārtsargu Ondržeju Pavelecu. Latvijas izlases 2:1 vadība objektīvi neattainoja spēku samērus laukumā, taču hokejā tā mēdz gadīties, ka viena komanda intensīvi uzbrūk, bet otra ar izcilu realizāciju panāk labvēlīgu iznākumu. Šis tomēr nebija tas gadījums. Māris Jass nopelnīja noraidījumu, un čehi panāca 2:2 izlīdzinājumu. Kristaps Sotnieks nejauši ar nūju trāpīja Jakubam Klepišam starp kājām. Par šādu trāpījumu pienākas 5+20 minūtes, un lielā soda laikā 43 gadus vecais Jaromirs Jāgrs iemeta uzvaras ripu, kļūdams par visu laiku vecāko vārtu guvēju pasaules čempionātu vēsturē. Trešajā periodā Koba Jass bija uz noraidīto soliņa, kad Jakubs Vorāčeks panāca galīgo 4:2 rezultātu.
Pēcspēles preses konferencē galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis vairākkārt locīja vārdu «disciplīna». «Noraidījumi tika sapelnīti tajās zonās, kur tiem pilnīgi noteikti nevajadzēja būt,» Beļavska pārmetumi laikam jau bija domāti Mārim un Kobam Jasiem, kā arī Andrim Džeriņam, kurš nesavaldījās un atbildēja ar nūjas sitienu no augšas čeham pa nūju.
Noteikumu pārkāpumi pārvilka svītru visām cerībām arī trešajā spēlē ar Zviedriju.
Pēc trim spēlēm treneri arī pielikuši punktu gaidīšanas režīmam - visas vietas sastāvā ir aizpildītas. Renārs Demiters īkšķi salauza pirmajā treniņā pēc ierašanās Prāgā, savukārt Kanādas junioru līgā rezultatīvu sezonu aizvadījušajam Ņikitam Jevpalovam tā arī netika dota iespēja. «Pozicionālā spēlē Bajarunam ir lielāka pieredze,» Zirnis atklāja, ka uzbrukumā pēdējā izšķiršanās bijusi starp Jevpalovu un Lauri Bajarunu. Jau spēlē ar Zviedriju laukumā devās Miks Indrašis, kurš trīs nedēļas ārstēja pleca savainojumu. Pieteikumā ir ierakstīts arī vārtsargs Jānis Kalniņš, taču viņam un tāpat arī Ervīnam Muštukovam iespēja doties laukumā pavērsies tikai tādā gadījumā, ja pagalam ar ripas ķeršanu nesekmēsies Edgaram Masaļskim.