Visapdraudētākie šajā situācijā bija Kundziņsalas un tai pretējā Daugavas krastā esošo Voleru un Krēmeru iedzīvotāji, kuri sprādziena draudu dēļ no savām dzīvesvietām tika evakuēti. Tikai vēlāk, kad informācijas vakuums jau bija kliedēts, viņi secināja: vienīgi laimīgs gadījums un laika apstākļu labvēlība, šķiet, paglābusi no traģēdijas.
Tūlīt viss uzsprāgs!
«Pulksten 6.40 pamodos, uzvārīju kafiju, ieslēdzu televizoru un tad ziņās pa ausu galam dzirdēju, ka ostā notikusi kaut kāda bīstama avārija, kas apdraud cilvēkus. Sākumā man pat nepielēca, ka runa ir par mums,» ceturtdienas rīta notikumus atceras Žanna, jauna, blonda sieviete, kas Kundziņsalā īrē mājokli saimnieka mājā. «Gāju ārā interesēties, kas notiek. Saimnieks, mani ieraudzījis, izbrīnīts izsaucās: «Tu vēl te? Tin makšķeres! Notikusi avārija, visiem jāevakuējas!» Paķērusi dažas mantas, sieviete devusies ārā uz Tvaika ielu. «Tikai pa ceļam manīju arī policijas mašīnas ar sirēnām un skaļruņos dzirdēju paziņojumus, ka ir norīkoti autobusi, kas vajadzības gadījumā vedīs mūs uz kaut kādām skolām, kur varēsim uzturēties, līdz draudi tiks likvidēti,» stāsta Žanna.
Savukārt jauno māmiņu Viktoriju ap plkst.8 pārbiedējis brāļa zvans. «Ķeriet bērnu, kaut kādas mantas un skrieniet prom. Jums tur tūlīt viss uzsprāgs!» klausulē kliedzis vīrietis. Abas ar mammu no ziņu raidījumiem arī uzzinājušas par notiekošo. Drīz pēc tam pa visu salu sākusi braukāt policija gāzmaskās un skaļruņos visiem likusi evakuēties. «Kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi. Mums te visādi plūdi ir bijuši, smakas nākušas, bet uzsprāgšanas draudi gan vēl nebija bijuši,» secina Viktorijas mamma Valentīna, kura Kundziņsalā dzīvo visu mūžu. Sievietei gan licies dīvaini, ka visi policisti bijuši maskās, bet iedzīvotājiem nekādi aizsarglīdzekļi nav piedāvāti.
Valentīna, tāpat kā citi no salas evakuētie cilvēki, ir neizpratnē: ja reiz avārija notikusi jau naktī vai pat iepriekšējās dienas vakarā, kāpēc viņi par to uzzinājuši tikai no rīta, turklāt ziņās, nevis no policistiem, kuri braukājuši pa visu Kundziņsalu. Vietējais iedzīvotājs, mākslinieks Jānis Murovskis, kuru par sprādziena draudiem telefoniski informējuši radi, secina: labi vien ir, ka policija jau nakts vidū necēla trauksmi. «Ja tramdītu jau naktī, būtu vēl lielāks tracis. Vispār bija diezgan interesanti. Līdz pulksten 9 bija klusums, un tikai pēc tam vīri gāzmaskās aizspiesta deguna balsī skaļruņos ziņoja, lai neklausāmies ziņas, bet gan evakuējamies,» stāsta Jānis.
Draudi nav pirmo reizi
Visu rītu iebraukšana un gājēju kustība Kundziņsalā bija bloķēta. Draudu skartajā teritorijā policija nelaida pat vietējos iedzīvotājus, kuri vispirms bija evakuējuši savus bērnus un mājdzīvniekus, bet vēlāk atgriezās, lai aizvestu vecākus vai nepieciešamākās mantas. Bija arī cilvēki, kuri avārijas draudus neuztvēra nopietni. Kundziņsalietis Dainis Pētersons atzina, ka mājās palicis viņa tēvs, kurš kā «kuģa kapteinis» nolēmis līdz pēdējam brīdim nepamest «grimstošo kuģi».
Vairums Dienas aptaujāto atzina, ka neizmantos pašvaldības piedāvāto iespēju evakuēties uz Imantas kultūras namu vai Rīgas 28.vidusskolu - tā vietā priekšroka tika dota radiem un draugiem. Skolā sastaptā direktora pienākumu izpildītāja Mārīte Miķelsone apliecināja, ka līdz plkst.12 neviens patvērumu skolā nebija lūdzis.
Pusdienlaikā, kad tika paziņots, ka briesmas novērstas un iedzīvotāji var atgriezties mājās, Kundziņsalā vēl labu laiku valdīja pilnīgs miers un klusums. Namu pagalmi bija tukši. Kādā salas nostūrī gan izdevās sastapt omulīgu pensionāru pāri, kurš atzina, ka policisti gan braukājuši šurpu turpu gar viņu māju, aicinot evakuēties, taču abi izlikušies, ka nav mājās, pa aizkaru spraugu noraugoties, kā kārtībsargi pamazām izklīst. «Mūs jau te gadu gadiem ar dažādiem draudiem mēģina iebiedēt, lai tik dodamies prom no šīs salas. Bet mums te viss patīk un apmierina, nekādas smakas nejūtam un nekur prom netaisāmies,» atzina sirmais vīrs.