27. aprīlī Parīzes prestižajā Pilsētas teātrī/Thￃﾩￃﾢtre de la Ville uzstājās dziedātājas no Latvijas - Saucējas, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa.
Vinnē derības
Saucējas šim koncertam nopietni gatavojās jau gadu, izvēloties pēc iespējas krāšņākos latviešu daudzbalsības paraugus, kuri pārstāvētu dažādus Latvijas novadus. Koncertā skanēja gan Latgales daudzbalsība, gan Vidzemes un Zemgales ganu saucieni, gan arī Dienvidkurzemes skanīgie «leiši» un garie saucieni, taču īpaši jāuzsver Sēlijas rotāšana. Šodienas latviešu ausīm Sēlijas rotāšana var izklausīties neierasti, jo dziedāšana nav harmoniska daudzbalsība, tās vietā skan sekundas, radot tādu kā arhaisku skaņu «rīvēšanos», ko īpaši novērtē mūzikas gardēži.
Pēc katras no dziesmām publika veltīja enerģiskus aplausus, bet pēc programmas beigām aplausi nerimās, līdz Saucējas sāka dziedāt piedevas, ko nācās darīt divreiz. Pēc koncerta vairāki desmiti interesentu vēl ilgi uzkavējās ar Saucējām disku parakstīšanā un uzklausot atbildes uz daudzajiem jautājumiem par latviešu dziedāšanas tradīciju.
Franči jautāja gan par latviešu dziedāšanas tradīciju saglabāšanos, gan piedziedājuma «rotā» nozīmi, gan par vīriešu piedalīšanos daudzbalsīgā dziedāšanā, kā arī par Saucēju greznajiem tautas tērpiem, kuri ir daļēji mantoti no vecvecākiem, gan daļēji pašu gatavoti.
Kāds francūzis vēlējās pārliecināties, ka dziedātājas tiešām nav profesionāles mūziķes, bet cits francūzis atcerējās un nodungoja nez kur dzirdētu retu latviešu melodiju, kas izrādījās Sēlpils bēru dziesma.
Vakarā, Saucējām atzīmējot veiksmīgo koncertu tuvējā krodziņā, neizpalika arī bez kādas dziesmas, pēc kuras blakus sēdošs jauns parīziešu pāris vaicāja, no kuras valstis dziedātājas ir. Saņemot atbildi, ka no Latvijas, jaunais vīrietis sajūsmināts atzinās, ka vinnējis derības, jo tieši Latviju viņš bija domājis, jo tur «ļaudis vēl dziedot».
Interesē franču izdevēju
Franči apliecina savu īpašo interesi par tuvām un tālām pasaules kultūrām, tajā skaitā arī par latviešu - pēdējos pārdesmit gadus ārpus Latvijas ir izdoti tikai pāris latviešu tautas mūzikas diski, abi Francijā. Atkal franču izdevējs gatavo trešo - Saucēju koncerta ierakstu, ko izdos sērijā Boreales, kurā jau ir iznākuši vairāki citi diski ar Ziemeļeiropas mūziku.
Minētajā teātrī nesen uzstājušies vai gatavojas uzstāties daudzu tautu tradicionālās mūzikas nesēji - katalāņi, uiguri, indieši, persieši, afrikāņi un daudzi citi. Patiesi apskaužama iespēja satikt un iepazīt tik daudz dažādu kultūru.
Pērn Saucējām iznāca grupas otrais disks, kurš tika augsti novērtēts, saņemot mūzikas ierakstu gada balvu tautas mūzikas nominācijā. Šajā diskā izvēlētās dziesmas veidoja pamatu arī Parīzes koncerta programmai un pārstāv jau sen zudušo Sēlijas rotāšanas tradīciju, ko laimīgā kārtā izdevās pierakstīt 1891. gadā Jurjānu Andrejam. Pirmajā iespaidā komponistam likās, ka sievas, būdamas gados, vairs nespēj pareizi (harmonizēti) nodziedāt, taču drīz pārliecinājās, ka šīs pašas teicējas citas dziesmas dzied harmoniskā daudzbalsībā.
Arī pašas teicējas esot atzinušas rotāšanas dziesmas kā īpaši grūtas.
Šo unikālo melodiju pierakstu iedvesmots uz Sēlpili 32 gadus vēlāk devās arī Emilis Melgailis, taču rotāšanas dziesmas viņam vairs neizdevās dzirdēt.
Izmantojot iespēju, ka Saucējas jau atrodas Parīzē, neliels koncerts par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai notika arī Latvijas vēstniecībā.
Vēstniecības nelielo zāli piepildīja gan Parīzē strādājošie latvieši, gan bijušie Francijas vēstnieki Latvijā, kā arī citi Latvijas draugi.
Jācer, ka šā gada Dziesmu svētkos ieplānotā Folkloras diena pulcēs jo daudzus tradicionālās dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas interesentus, jo bez Saucējām varēs dzirdēt vairāk nekā simt dažādu kopu un grupu, kas cenšas saglabāt latviešu tradicionālo kultūru dzīvu arī nākamajām paaudzēm. Un latviešiem patīk pārliecināties, ka mūsu vērtības novērtē arī ārzemnieki, jo tad arī mēs sākam tām vairāk pievērsties.