Krodziņu saimnieki atzīst, ka šovasar skarbāk nekā citus gadus izjūt atpūtnieku skaita samazināšanos, tāpēc vairāk domā, kā piesaistīt gan pašmāju, gan ārvalstu klientus. Viens no veidiem - pazemināt cenas. Tiesa, ne visi krodzinieki steidz izmantot šo iespēju.
Vietējie nāk vēlāk
To, ka klientu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējām vasarām ievērojami samazinājies, apstiprina visi Dienas uzrunātie vasaras kafejnīcu saimnieki. Piemēram, restorāna Fīlings menedžere Liene Alekse saka: «Apmeklētāju ir par 30% mazāk. Turklāt cilvēki izvēlas tērēt mazāk naudas. Samazinās arī kafejnīcā pavadītais laiks - vismaz vietējie nāk vēlāk.» Līdzīgs novērojums ir arī Doma laukuma muzikālās vasaras kafejnīcas Nekādu problēmu menedžerim Ivaram Kampernovam: «Cilvēki vairāk paskatās cenu un tās atbilstību servisam, bet joprojām atpūšas. Protams, nav tāda apgrozījuma kā pirms trim četriem gadiem.»
Vasaras dārzu saimnieki arī novērojuši, ka mazāk naudas tērē ne vien vietējie ļaudis, bet arī ārvalstu tūristi, kuru maciņus vieglāk, taču tomēr skārusi krīze. «Aptuveni 60-70% ir ārzemnieki - tas ir standarts. Viņi vēlas paēst, parasti neņem pašu dārgāko, bet neizvēlas arī lētāko variantu. Bet, piemēram, somu tūristi tērē tikpat, cik iepriekš. Tos vīrus nekas neskar,» skandināvu kaimiņu paradumus raksturo I.Kampernovs.
Alus kļūst lētāks
Kā vēl vienu dižķibeles izraisītu tendenci uzņēmēji min cenu politiku - ēdieniem un dzērieniem pazeminātas cenas. Īpaši tas jūtams attiecībā uz alu. Līvu laukuma vasaras kafejnīcā uzrunātie francūži neslēpa prieku, ka alus Latvijā tiešām ir lētāks nekā citās valstīs. Cenas, viņuprāt, kopumā esot līdzvērtīgas pārējai Eiropai. Vairākās vasaras kafejnīcās kausu alus tagad var nobaudīt par Ls 0,80-1,00. I.Kampernovs cenu politikas izmaiņas skaidro ar ekonomēšanu uz darbinieku rēķina: «Mums ir divu veidu alus, ko tirgojam par Ls 0,95, un to var nopirkt tikai pie bāra letes. Tas nozīmē, ka klientam pašam jāiet pie bāra, neviens klāt nepienes. Visi pārējie dzērieni ir iekļauti ēdienkartē, tos var pasūtīt, un tie ir dārgāki.» Turpretī Kaļķu vārti, kas iemantojuši ekskluzīva restorāna slavu, ar cenu pazemināšanu nesteidzas. Restorāna izpilddirektore Sandra Sirmace saka: «Mums arī līdz šim nebija nepamatoti saskrūvētu cenu. Tās bija atbilstošas piedāvājumam un kvalitātei. Pie mums alus maksā Ls 1,50-2. Neesam samazinājuši cenas, taču domājam par dažādiem piedāvājumiem. Domājot par attīstību, vadāmies pēc principa, ka arī krīzes laikā nevar zaudēt godu.» Viņa arī piebilst, ka pagaidām vēl nevarot pilnvērtīgi spriest, vai apmeklētāju skaits tiešām krities, jo «īstas vasaras vēl nav bijis».
Nebaidās sākt biznesu
Kā liecina Rīgas Uzņēmējdarbības koordinācijas centra dati, šovasar Rīgā ir par aptuveni 30 āra kafejnīcām vairāk nekā pērn. «Iepriekšējo trijos gados Rīgā bija vidēji 280 vasaras kafejnīcu, bet šogad to skaits palielinās - līdz šim esam izsnieguši 275 licences. Turklāt šogad tendence ir tāda, ka vasaras kafejnīcas atver tie uzņēmēji, kuri līdz šim nebija darbojušies šajā jomā, vai arī tie, kuriem bija telpas, bet nebija āra terases,» stāsta Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktora vietniece Laine Zāga. Kā viens piemērs minams Vidusjūras restorāns Le Crabe. Tā vadītājs Ivo Korsaks šo soli komentē īsi: «Ir jāstrādā jebkuros apstākļos. Negribētu sūdzēties par apmeklētāju trūkumu.»