Ukrainas parlaments pieņēma likumprojektu, kas paredz bargākus sodus par valsts nodevību un noziegumiem pret valsts teritoriālo nedalāmību. Likums nosaka, ka par separātiskām aktivitātēm personu var sodīt ar cietumsodu no 10 līdz 15 gadiem vai mūža ieslodzījumu.
Sociālajos tīklos izvērtās diskusijas, vai pašreizējā Ukrainas valdība, kas pati nāca pie varas, sagrābjot valdības ēkas Kijevā, nav pieļāvusi milzīgu kļūdu, nodēvējot par teroristiem cilvēkus, kuri okupēja administrāciju ēkas valsts austrumos.
Krievijas Ārlietu ministrija brīdināja Ukrainu atturēties no iekšējām militārajām operācijām, kas varot «izraisīt pilsoņu karu», ziņo Reuters.
Prokrieviskie separātisti, kuri Ukrainas austrumu pilsētā Luhanskā ieņēmuši vietējās pašvaldības un Ukrainas Drošības dienesta nodaļas ēkas, nāca klajā ar savām prasībām. Viņi vēlas referendumu par Luhanskas apgabala atdalīšanos no Ukrainas, tikties ar reģiona gubernatoru un pieprasa piemērot amnestiju drošībniekiem, kuri vardarbīgi apspieda pērnā gada nogalē un šī gada sākumā Kijevā notikušos miermīlīgos protestus, vēsta Ukrainas ziņu portāls DePo.
Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs vakar informēja, ka Harkovā notikusi «pretterorisma operācija», kuras laikā ir atbrīvota reģiona administrācijas ēka un arestēti 70 cilvēki. Ministrs sacīja, ka aizturēto vidū esot Ukrainas pilsoņi un grupa «interesantu personāžu», bet nepaskaidroja, kas ar to ir domāts, vēsta BBC krievu redakcija.
Ukrainas rūpnieciskajā centrā Doņeckā, kur separātisti pirmdien pasludināja «tautas republiku», provokatori dedzinot automašīnas un atsevišķos guļamrajonos ir atslēguši gāzes piegādi, lai iedzīvotājos sētu paniku, paziņojis Doņeckas mērs Aleksandrs Lukjančenko.
Doņeckas apgabala ogļraču arodbiedrība atteikusies atbalstīt promaskaviskos separātistus, kuri izplatot melīgu informāciju. «Psihoze, zombēšana. Viņi stāsta, ka [iestājoties Krievijas sastāvā] būšot lielākas pensijas. No kurienes? Krievi jau ar Krimu nespēj tikt galā,» arodbiedrības vadītāju Nikolaju Voļinko citē Ukrainskaja pravda.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens otrdien brīdināja Krieviju, ka militārs iebrukums separātisko nemieru pārņemtajā Austrumukrainā būs «vēsturiska kļūda» ar «nopietnām sekām» Maskavas un Rietumu attiecībās. Viņš arī pieprasīja Krievijai atvilkt aptuveni 40 tūkstošus karavīru, kas ir dislocēti netālu no robežas ar Ukrainu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noraidīja rietumvalstu izteiktās apsūdzības, ka Maskava cenšas destabilizēt situāciju Ukrainas austrumu reģionos, un izteica gatavību piedalīties ASV un Eiropas Savienības ierosinātajās sarunās ar Ukrainas jauno valdību.
Tomēr Krievijas puse pieprasa, lai sarunās piedalītos arī Ukrainas austrumu un dienvidu reģionu krievvalodīgo pārstāvji. S. Lavrovs uzsver, ka situācija Ukrainā uzlabošoties tikai tad, ja tikšot garantētas krievvalodīgo tiesības.