Analītiķi pieļauj, ka nākamās valdības mūžs nebūs ilgs un patiesais risinājums izejai no ilgstošās politiskās krīzes var izrādīties parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas jau tuvākajos mēnešos.
Sagaida reformas
Parlamenta balsojums par jauno valdību un tās vadītāju varētu notikt jau otrdien. Jaunajā koalīcijā ietilps divi Augstākajā Radā visplašāk pārstāvētie politiskie spēki - Petro Porošenko bloks un A. Jaceņuka vadītā Tautas fronte, kuriem kopā ir 217 krēslu 450 deputātu lielajā parlamentā. Lai nodrošinātu vairākumu, koalīcijai nepieciešams vismaz 226 deputātu atbalsts. Abu partiju pārstāvji medijiem apgalvojuši, ka nākamajai valdībai būšot nodrošināts 230 parlamentāriešu atbalsts, jo esot izdevies piesaistīt vairākus neatkarīgos deputātus.
Ukrainas prezidents P. Porošenko izklāstījis, ko vēlas sagaidīt no jaunās valdības. Viņaprāt, galvenajām prioritātēm jābūt politisko un ekonomisko reformu īstenošanai, vienošanās panākšanai ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par kārtējās aizdevuma daļas saņemšanu, sadarbības paplašināšanai ar Eiropas Savienību un Minskas vienošanās nosacījumu izpildei, vēsta ziņu portāls NEWSru.com.
P. Porošenko prognozēja, ka jaunās valdības vadītāja krēslā sēdīsies V. Groismans. Arī demisionējušais A. Jaceņuks paudis atbalstu pašreizējā Augstākās Radas spīkera kandidatūrai. Politologs Volodimirs Fesenko uzskata, ka V. Groismans būs «patstāvīga figūra», lai gan tiek uzskatīts par pietuvinātu P. Porošenko. «Viņš strādās paša interesēs, nebūs marionete, tomēr nekonfliktēs ar Petro Porošenko,» V. Fesenko sacīja ziņu aģentūrai Associated Press.
Analītiķis arī uzskata, ka A. Jaceņuks atkāpās ne bez Rietumu ziņas. «Esmu pārliecināts, ka Jaceņuks konsultējās ar partneriem Rietumos, kuri viņam pateica - Ukrainas politiskās stabilitātes interesēs nav spēles ap premjera krēslu, bet drīza politiskās krīzes atrisināšana,» spriež V. Fesenko.
Melni mākoņi pār A. Jaceņuka galvu bija savilkušies jau vairākus mēnešus. Strīdi viņa vadītajā koalīcijā sākās pēc tam, kad februāra sākumā ekonomikas ministra amatu pameta lietuvietis Aivars Abromavičs, kurš paziņoja, ka viņa centienus ieviest Ukrainas ekonomikai ļoti nepieciešamās reformas agresīvi bremzē valsts politiskajai vadībai pietuvinātas amatpersonas un oligarhi.
Ar restartu nepietiks
Politiskā neskaidrība un pārāk lēnie centieni apkarot korupciju Ukrainā kalpoja par pamatu SVF lēmumam apturēt 17,5 miljardu dolāru (15,3 miljardi eiro) vērto finansiālās palīdzības programmu, kas tika uzsākta pērn, lai glābtu valsts pussabrukušo ekonomiku.
Pastāv cerības, ka pēc jaunās Ukrainas valdības apstiprināšanas SVF varētu Kijevai beidzot pārskaitīt 1,7 miljardus dolāru (1,49 miljardi eiro), kuriem Ukrainas kasē vajadzēja ienākt jau pērn oktobrī.
Politologs Vadims Karasevs uzskata, ka politiskās krīzes pārvarēšanai nepietiek ar valdības restartēšanu. «Tas, ko mēs redzēsim šajā nedēļā, tā būs tikai tabletīte pret sāpēm, bet kaut kad rudenī būs nepieciešama ķirurģiska operācija, mūs gaida parlamenta ārkārtas vēlēšanas jau rudenī vai 2017. gada sākumā,» V. Karasevs sacīja raidorganizācijas BBC ukraiņu redakcijai.
Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija informē, ka nedēļas nogalē Austrumukrainā novēroti nopietnākie Minskā pamiera vienošanās pārkāpumi kopš septembra. Vissmagākās apšaudes notiekot pie valdības spēku kontrolētās Avdijivkas.