Viņai šķiet, ka G. Ulmanis ir lietojis nevis paša izdomātus, «bet sabiedrisko attiecību speciālistu priekšā pateiktus vārdus», jo vēl pirms pāris mēnešiem G. Ulmanis esot teicis, ka eksprezidenta cienīga rīcība ir turēties malā no šādas retorikas.
Tas nav mans raksts
Intervijā laikrakstā Neatkarīgā G. Ulmanis otrdien par Vienotību ir sacījis, ka tā ir «tāda paplukusi vista, bet tēvzemieši māj atvadu sveicienus visos jautājumos». TB/LNNK priekšsēža vietnieks Gaidis Bērziņš to uztvēris kā pirmo signālu, ka PLL kampaņa būs pietiekami agresīva, un esot tikai jācer, ka «viņi nepārkāps saprāta robežas». Otrdienas vakarā G. Ulmanis Dienai sacīja: «Tas noteikti nav pieteikums agresīvai kampaņai. Tā ir folklora. Tā ir tikai viena intervija, kuru nepārlasīju. Tas nav mans raksts.» G. Ulmanis apgalvoja, ka viņam neesot raksturīgs tāds stils. Apvienības kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks uzskata, ka intervijā kopumā «nav ne vēsts no agresivitātes», bet mediji esot pievērsuši uzmanību tikai vienam izteikumam. Tas varbūt nav labākais epitets, taču to varot saprast, jo Vienotības dalībnieki savā starpā plūcoties. Tur esot gan cilvēki, kas Ē. Stendzeniekam izraisa cieņu, kā Valdis Dombrovskis un Gatis Kokins, gan tie, kuri politikā bijuši jau tad, «kad es pilnā augumā zem galda staigāju», kā Ģirts Valdis Kristovskis. Ē. Stendzenieks labi apzinoties, ka neitrāla cilvēka simpātijas divu pušu diskusijā vienmēr būs tā pusē, kas atbild ar cieņu, nevis vicina kulakus.
Taču G. Ulmanis ir bijis Valsts prezidents, un tas visvairāk pārsteidzis politiskos konkurentus un Dienas aptaujātos ekspertus. Valsts prezidents ieiet tautas vēsturē kā valsts galva ar simbolisku nozīmi, kas ir neitrāla personība. Tāda bija partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara reakcija uz lūgumu komentēt VL! sabiedrotajiem no TB/LNNK adresētos pārmetumus. Abu partiju apvienības dibināšanas kongresā tās līderis Roberts Zīle aicināja vēlēšanu kampaņā ar cieņu un korekti izturēties pret politiskajiem sāncenšiem. «Lai Ulmanim veicas tikpat labi, kā viņš to vēl mums,» sacīja TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats, kurš 1996. gadā balsojis par G. Ulmaņa atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.
Ulmanim nepiestāv
«Tādu izteicienu lietošana nostiprina un konsolidē partijas elektorātu, bet Guntim Ulmanim īsti nepiestāv tādas lietas runāt, jo viņš ir bijis prezidents. Par labu Latviju! stilistikai tas piederētos, taču no Ulmaņa tas neizklausās loģiski,» Dienai teica Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Viņaprāt, prezidenta tēmu lokā jābūt politiskās morāles jautājumiem, kas ir svarīgi arī vēlētājiem. Firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka nevienam cilvēkam - neatkarīgi no tā, vai viņš ir, vai nav bijis prezidents - neklātos lietot šādus apzīmējumus, kas liecina par cilvēka iekšējo kultūras līmeni. Taču esot jāatzīst, ka Latvijā ir ļoti zems politiskās kultūras līmenis, un šajā kontekstā G. Ulmanis «ierakstās un parāda, ka ir normāls politiķis». A. Kaktiņš nedomā, ka pie tā ir vainīgi sabiedrisko attiecību speciālisti - politiķu izpausmes parāda viņu pašu iekšējo pasauli un to, kādās kategorijās viņi domā, ko var attiecināt uz daudziem politiķiem.
Vai taisnība?
Uz jautājumu, kuri vēlēšanās būs ieguvēji - agresīvie politiskie spēki vai tie, kuri izvairīsies no konfrontācijas ar konkurentiem, - A. Kaktiņš atbildēja, atgādinot par Zaļo un Zemnieku savienības spēju ilgstoši saglabāt noturīgu popularitāti. Viņš pieļāva, ka viens no tās iemesliem ir publiskās uzvedības stils, spējot turēties rāmjos. Uz vaicāto, vai G. Ulmaņa teiktajā pēc būtības nav sava daļa patiesības, M. Grīnblats atbildēja, ka, pārvarējuši šaubas, TB/LNNK kopā ar VL! izveidoja nacionālo apvienību, kas centīsies iegūt vēlētāju atbalstu. S. Āboltiņa teica, ka apvienības tēls neveidojas no tā, ko kāds publiskajā telpā ir pateicis, bet gan no darbiem. Vienotības darbības pamatā esot godīga politika un «tās aizmugurē nav tādu skandālu kā PLL», teica S. Āboltiņa.