Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Umarovs izjaukšot «sātana dejas» Sočos

Čečenu islāmistu līderis Doku Umarovs trešdien izplatītā paziņojumā aicināja savus sekotājus darīt visu, lai izjauktu nākamgad februārī paredzētās Soču ziemas olimpiskās spēles, kuras viņš nodēvēja par Kremļa «sātaniskajām dejām uz musulmaņu kauliem».

Melnās jūras kūrortpilsēta Soči atrodas blakus Krievijas Ziemeļkaukāza reģionam, kura kalnainajos apvidos slēpjas simtiem islāma kaujinieku un kur regulāri notiek terora akti, tādēļ organizatori sola, ka spēļu laikā pilsētā tiks ievēroti visstingrākie drošības pasākumi.

Tomēr eksperti uzsver, ka Soču spēles Ziemeļkaukāza islāmistiem ir kā sarkana lupata bullim, tādēļ, neskatoties uz gaidāmo plašo drošībnieku klātbūtni, viņi var vismaz mēģināt sarīkot sabotāžu.

Jādod adekvāts pretsitiens

Čečenu nemiernieku interneta vietnē Kavkazcentr trešdienas rītā bija ievietots videorullītis, kurā D. Umarovs paziņoja, ka atceļ paša pirms gada izsludināto moratoriju uzbrukumiem Krievijas teritorijā.

«Mūsu miermīlīgā iniciatīva iesaldēt kaujas operācijas Krievijas teritorijā Maskavā tika uzņemta kā vājuma zīme, nevis labas gribas žests,» mierīgā tonī sacīja D. Umarovs. «Šodien mums tiem, kas dzīvo Kremlī, nevis tautai, bet tieši Kremlī mītošajiem neveiksminiekiem ir jāparāda, ka mūsu laipnība nenozīmē vājumu.»

Turpinājumā D. Umarovs sacīja, ka pēc pērn februārī publicētā paziņojuma, ka viņa vadītais islāmistu grupējums Kaukāza emirāts neuzbruks civilajiem objektiem Krievijā, jo tur notika plaši protesti pret prezidentu Vladimiru Putinu, Kremļa vadītie drošības spēki ar «pilnu jaudu vērsušies pret Kaukāza mierīgajiem iedzīvotājiem un modžahediem».

Tādēļ viņš aicināja katram «barbariskajam» sitienam dot adekvātu atbildi, veicot uzbrukumus Krievijas teritorijā, un darīt visu, lai nepieļautu olimpisko spēļu norisi Sočos.

«Mēs zinām, ka uz mūsu senču kauliem, uz daudzu, daudzu musulmaņu, kuri ir apglabāti mūsu teritorijās Melnās jūras krastos, kauliem viņi gatavojas aizvadīt olimpiādi. Mums ar jebkurām metodēm ir jāpanāk, ka tas nenotiek,» paziņoja D. Umarovs. «Katra modžaheda pienākums ir izmantot maksimālu spēku, lai izjauktu šīs sātaniskās dejas uz mūsu senču kauliem.»

Runājot par senču kauliem, viņš, visticamāk, ir domājis musulmaņus, kurus Kaukāza iekarojumu laikā no 1817. līdz 1864. gadam nogalināja cariskās Krievijas karaspēks. Soču olimpiskās spēles sakritīs ar 150. gadadienu kopš Kaukāza kara beigām.

D. Umarovs, kuru savulaik iesauca par Krievijas Osamu bin Ladenu, ir visvairāk meklētā persona Krievijā. Uzskata, ka viņš kopā ar sabiedrotajiem slēpjas grūti pieejamos kalnu apvidos starp Čečeniju un Dagestānu.

Viņa 2007. gadā nodibinātais Kaukāza emirāts, kura mērķis ir nodibināt islāma valsti Ziemeļkaukāzā, ir uzņēmies atbildību par pēdējiem lielākajiem terora aktiem Krievijā, tostarp sprādzieniem Maskavas metro 2010. gada martā, kad gāja bojā 40 cilvēku, un eksploziju Maskavas Domodedovas lidostā 2011. gada janvārī, kad nogalināja 37 cilvēkus.

Vientuļie vilki bīstamāki

Soču spēles būs pirmās olimpisko spēļu vēsturē, kas norisināsies tik tuvu reģionam, kurā regulāri notiek islāmistu uzbrukumi. Potenciālos draudus apzinās arī Krievijas vadība, tādēļ jau patlaban pilsētā un tās apkaimē ir izvietoti 25 tūkstoši policistu un karavīru, kuri apsargā olimpiskos objektus, pārbauda transportlīdzekļus un skenē būvmateriālus, lai pārliecinātos, ka tajos nav sprāgstvielu.

Kalnos ap Sočiem patrulē speciālo uzdevumu brigāde, kas ir komplektēta no karavīriem, kuri piedalījās abos Čečenijas karos, kas notika deviņdesmitajos gados. Krievijas valdība ir iztērējusi milzīgus līdzekļus, lai iepirktu modernāko drošības ekipējumu, piemēram, bezpilota lidaparātus, robotus spridzekļu meklēšanai un neitralizēšanai un ātrgaitas patruļkuterus.

Neskatoties uz to, analītiķi ir pārliecināti, ka tik un tā spēļu laikā pastāvēs augsti uzbrukuma draudi. «Islāmisti var mēģināt izjaukt spēles, tādējādi nostādot neērtā situācijā Krievijas valdību,» uzskata pētnieks Metjū Henmans no britu drošības analīzes uzņēmuma IHS Jane's.

Viņš apgalvo, ka potenciālie uzbrucēji var izjaukt spēles arī tad, ja to rīcībā ir trūcīgi resursi. Viņš atgādina par šopavasar notikušo terora aktu Bostonas maratona laikā, kad sprāga divi ar šrapneļiem pildīti ātrvārāmie katli, nogalinot trīs, bet ievainojot vairāk nekā 260 cilvēku. «Nav nepieciešamas ļoti lielas zināšanas, lai radītu primitīvu, bet ļoti efektīvu sprāgstierīci,» M. Henmans stāsta ziņu aģentūrai AP.

Kaukāza reģiona eksperts Aleksejs Malašenko no politikas pētniecības centra Carnegie Endowment Maskavā domā, ka organizēti kaujinieku grupējumi var radīt mazāk draudu nekā tā saucamie vientuļie vilki, kādi bija Bostonas spridzinātāji čečenu brāļi Carnajevi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Doku Umarovs

Čečenu separātistu līderis, dzimis 1964. gada aprīlī toreizējās Čečenijas-Ingušijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā. Absolvējis Groznijas Naftas institūtu, iegūstot inženiera - celtnieka kvalifikāciju

Kā čečenu separātistu kaujinieks piedalījies gan Pirmajā Čečenijas karā (1994.-1996. gads), gan Otrajā Čečenijas karā (1999.-2000. gads)

2006. gada jūnijā kļuvis par čečenu separātistu dibinātās Ičkērijas republikas prezidentu pēc priekšteča Abdulhalima Sadulajeva nāves

2007. gadā nodibināja islāmistu kaujinieku grupējumu Kaukāza emirāts, kura mērķis ir panākt Krievijas Ziemeļkaukāza republiku apvienošanu islāma valstī

Uzņēmies atbildību par pēdējo gadu lielākajiem terora aktiem Krievijā: uzbrukumu ātrvilcienam Ņevas ekspresis 2009. gada novembrī, sprādzieniem Maskavas metro 2010. gada martā un sprādzienu Maskavas Domodedovas lidostā 2011. gada janvārī

Pērn februārī izziņoja moratoriju uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā. Šonedēļ paziņoja, ka to atceļ

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?