A. Merkele Latvijā ierodas laikā, kad uz viņu ar cerībām raugās pat vecās ES valstis. Miljoniem eiropiešu viņā saskata spēcīgo līderi, kas glābs parādos iestigušās valstis un izvedīs 27 valstu bloku no pagrimuma. Kanclerei tas nav viegls uzdevums. «Visnelaimīgākā eiropiete šobrīd varētu būt persona, kam ES visvairāk uztic izvešanu no nemierīgajiem ūdeņiem - Vācijas kanclere Angela Merkele. Iespiesta starp diviem pavēlniekiem - neapmierinātās vācu publikas un sadusmotās ES, kas staipīta pārāk daudzos virzienos un beidzot, krīzei progresējot, sastingusi», - neapskaužamo situāciju izvērtē žurnāls Foreign Policy. Grieķijas meli un parādi, izdevumu cirpšana pašā Vācijā, Austrumeiropas valstu lūgumi pēc palīdzības - kanclerei netrūkst iemeslu galvassāpēm.
Vācijas māte
Ikdienā ļoti vienkārša un pat sirsnīga, tādēļ dzimtenē izpelnījusies iesauku Mutti jeb visu vāciešu māte. Taču darbā parādās A. Merkeles «asākās šķautnes». Viņa apņēmīgi iet uz izvirzīto mērķi, īstenojot plānus, un daudz neklausās kritiķos un čīkstētājos. To A. Merkele apstiprināja arī pavisam nesen, panākot iespaidīgu taupības pasākumu apstiprinājumu. Tie ļaušot ietaupīt 80 miljardus eiro nākamajos četros gados, taču daļa iedzīvotāju jutīs ienākumu samazināšanos.
«Merkelei piemīt spēja likt globālā līmenī rēķināties ar viņas personību un prioritātēm,» par vācieti jūsmoja žurnāls Time.
Doktora grādu fizikā ieguvusī politiķe tiek slavēta par apbrīnojamu pragmatismu. Viņa spējot atmest emocijas un ļoti vēsi izsvērt ieguvumus un zaudējumus, savulaik rakstīja žurnāls Der Spiegel. Tas 56 gadus vecajai politiķei ļāvis saglabāt ietekmi Kristīgo demokrātu savienībā (CDU), kur tradicionāli dominējuši Rietumvācijā auguši vīrieši. Viņas pozīcijām nav kaitējusi ne viena laulības šķiršana, ne tas, ka ģimenes vērtības aizstāvošās partijas līderei nav bērnu.
Angijas veiksmīgās karjeras svarīgs elements ir spēja noslēpt savas patiesās domas. Tas viņai palīdzēja izveidot samērā veiksmīgu zinātnieces karjeru VDR, neiestājoties valdošajā sociālistu partijā. Un arī tagad A. Merkele diezgan veiksmīgi izvairās no atklātiem konfliktiem ar citiem politiķiem. Viņas viltīgais smaids jau kļuvis par «preču zīmi», taču kancleres lūpu kaktiņu izstiepšanās ir tāda pati mīkla kā Monas Lizas noslēpumainais smaids. Nevienam politiķim, žurnālistam un vēlētājam nav izdevies atminēt, vai tas vēsta par labiem vai ļauniem nodomiem.
Biznesa vārdā
Krievu valodā runājošajai politiķei ir nozīmīga loma ES dialogā ar lielo austrumu kaimiņu. Šovasar abas valstis noslēdza vairākus līgumus, intensificējot sadarbību. Daudz ko izsaka fakts, ka viņas svītā piecu dienu vizītē bija Volkswagen, Siemens un Airbus bosi. Piemēram, Siemens bija padomā 2,2 miljardu eiro vērta līguma parakstīšana ar Krievijas dzelzceļa kompāniju par 240 vilcienu piegādāšanu, ziņo raidsabiedrība BBC.
Taču tas nenozīmē, ka Vācija metas Krievijas apskāvienos. «Merkele labi pazīst Krieviju un zina, ka tā ir neprognozējama,» sarunā ar Dienu kancleres nostāju komentē Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš, «viņa ir uzmanīga attiecībā pret Krieviju, un pēc Ukrainas un Gruzijas krīzes Merkele kļuvusi vēl uzmanīgāka.»
Otrais termiņš kancleres amatā A. Merkelei ir rūgtāks nekā pirmais. Taisnības labad jāsaka, ka grūti klājas visiem pēdējos divos gados pie varas esošajiem politiķiem. Globālā ekonomiskā krīze piespiež pieņemt nepopulārus lēmumus, un tas jūtami atsaucas uz reitingiem. Arī A. Merkeles kabineta izstrādātie un pieņemtie taupības pasākumi maksājuši miljoniem vēlētāju uzticību. Pirmais brīdinājums tika saņemts maijā, kad Vācijas visapdzīvotākajā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē vēlēšanās no valdības tika gāzta CDU-FDP koalīcija. Līdz ar to zuda kristīgo demokrātu pārsvars parlamenta augšpalātā Bundesrātā.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka septembra sākumā CDU popularitāte nokritusies līdz 37%, kas ir par septiņiem punktiem mazāk, nekā tā saņēma 2006. gada vēlēšanās. Savukārt tās partneri valdībā tagad ar grūtībām pārvarētu 5% barjeru. Stern/Forsa aptaujā tikai 6% respondentu solīja balsot par liberāļiem. Valdošo partiju neveiksmes izmanto opozicionāri, īpaši Zaļo partija, kas sasniegusi neticamu atbalstu - 24%.