Vārtsargam Jakubam Sedlāčekam neveiksmīga bija iepriekšējā spēle ar Atlant (1:4), tāpēc visai loģiski otro pilno spēli sevi apliecināt tika dota kanādietim Džefam Delorjē. Viennozīmīgu vērtējumu nevar izdarīt par Delorjē sniegumu. Veikli darbojoties ar kājsargiem, Džefs atvairīja bīstamus metienus no pašas vārtu priekšas, taču varēja precīzāk izvēlēties pozīciju vārtos, kad Ak Bars guva vārtus ar tālmetienu un no zonas vidus, tiesa, vienā epizodē viņš metiena izdarīšanas brīdi neredzēja.
Spēles gaitā apliecinājās, ka pieredzes bagātā Kazaņas aizsardzības līnija arī mēdz darboties ar pārrāvumiem. Gints Meija un Lauris Dārziņš nokļuva aci pret aci ar mājinieku vārtsargu Emilu Garipovu, un abos gadījumos mūsu uzbrucēji izrādījās meistarīgāki. Meija realizēja «bullīti». Divreiz iegūto vienas ripas pārsvaru uz disciplīnas un rupju kļūdu rēķina neizdevās nosargāt. Nevajadzīgi sapelnītie noraidījumi deva iespēju Bars panākt izlīdzinājumu. Pirmā ripa gan tika iemesta, kad Gunārs Skvorcovs jau trīs sekundes bija atgriezies laukumā no noraidīto soliņa, bet vēl nebija atsteidzies palīgā partneriem laukumā.
Mača likteni izšķīra Georgija Pujaca saminstināšanās pretinieku zonā pie apmales, kad Dinamo spēlēja skaitliskajā vairākumā. Artjoms Lukojanovs pretuzbrukumā divi pret vienu aizsargu iemeta izšķirošo trešo ripu. Sāpīgi, jo spēle viļņveidīgi noritēja te uz vieniem, te otriem vārtiem.