Viņš sāk lasīt un samulst - kāpēc zināju Bodlēru, Vijonu, Mandelštamu, bet ne Aleksandru Čaku? Korists X iesprauž balzama pudelē sveci pēc Čaka parauga un aizdod palasīt jaunatklāto dzejnieku visiem draugiem.
Šādu likteni var novēlēt tikko izdevniecībā Jumava izdotajam Aleksandra Čaka dzejas krājumam Pilsētai. Septiņās burtnīciņās - latviešu, vācu, angļu, krievu, zviedru, franču un spāņu valodā - iekļauti 15 dzejoļi: Marijas iela, Jaunkundze ar sunīti, Afišas, Poēma par ormani u. c. Tos atlasījusi Ventspils Rakstnieku mājas vadītāja Andra Konste. Mākslinieks Valdis Villerušs vāku noformējis ar Oļģerta Ābelītes darbu Nakts (1942).
Šis ir atkārtots izdevums. Pirms 13 gadiem Rīgas astoņsimtgadei un Aleksandra Čaka simtgadei par godu izdotais dzejas krājums Tikai tevi septiņās valodās jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu. «Mums Rakstnieku mājā astoņu gadu laikā ir bijuši cilvēki gandrīz no 60 valstīm, un joprojām viņi atrod Čaku. Nav tā, ka es viņiem uzreiz rādu - lūk, šo, tagad! Viņi paši ļoti bieži atrod. Tikko pie mums bija ieradušies pirmie divi indieši, un arī viens no rakstniekiem, ko viņi izvēlējās, bija Čaks. Šobrīd pie mums dzīvo viens spāņu rakstnieks, kurš mācās latviski un arī vēlas tulkot Čaku. Izrādās, spāņu valodā mums nav nekā cita latviski kā tikai šie piecpadsmit Čaka dzejoļi,» stāsta A. Konste. Dzejnieku viņa salīdzina ar nodzisušu zvaigzni, «kura joprojām nav beigusi mutuļot».
Čaka darbi ir tulkoti 28 valodās. 2010. gadā pēc Latvijas Gruzīnu biedrības Georgika prezidenta Ērika Grigolijas ierosmes gruzīnu valodā tika pārtulkota Čaka poēma Mūžības skartie. Patriotisma stiprināšanai 700 izdevumus dāvināja gruzīnu karavīriem un oficieriem.
Atceroties sadarbību, Andra Konste stāsta, ka visvieglāk veicies ar atdzejošanu krievu valodā. Arī Antra Medne apstiprina, ka krievu tautības cilvēki ļoti interesējoties par Čaku: «Pateicoties Ludmilai Azarovai un Vladimiram Ņevskim, Čaks ir tulkots lieliski. Tagad arī Sergejs Moreino ir pievērsies Čaka tulkošanai. Viņi spēj šo dzeju izjust, saprast un uztvert.» Negaidīta «nesaderība» radusies ar franču valodu. Astra Skrābane bijusi tuvu tam, lai dotu dzejoļus atpakaļ.
Baņuta Rubesa, strādājot pie angļu atdzejojuma, vēlējusies izdibināt visas detaļas līdz pamatiem. «Kādas tieši ielu lampas bija 30. gados? Dabūju zvanīt uz Vēstures muzeju un noskaidrot. Un kas tās par smakām, ko «vēji no dārziem nes»?» nu jau ar smaidu radošo ellīti atceras A. Konste. Viskaislīgāk gājis ar spānisko Čaku. Dzejnieki Edvīns Raups un Andris Kārkliņš, vicinoties ar vīna pudeli, ilgi strīdējušies, lasi - tulkojuši. «Ha, ciska nav nekāda kāja!» smējies spāņu ielas valodā stiprais flamenko ģitārists. Beigās atzinis, ka sanācis pat labāk nekā Čakam.«Jo vairāk organizāciju ar to strādās, jo labāk veiksies,» vaicāts par Čaka vārda popularizēšanu pasaules kultūras telpā, saka Latvijas Literatūras centra vadītājs Jānis Oga. «Mēs ļoti atbalstām Čaka izdošanu arī valodās, kas nav mūsu pirmajā interešu lokā. Piemēram, 2009. gadā iznāca izlase bulgāriski (Iedomu spoguļi). Es domāju, ka popularizēšanā lielā mērā var palīdzēt biogrāfiskais romāns. Iespējams, saīsinātā versijā, kā norvēģi izdarīja ar savu lielo biogrāfisko romānu par Hamsunu. Starptautiskā versija bija vienā sējumā. Protams, vajadzētu būt filmai. Stāstīt ārzemēs par ārprātīgo situāciju, par mežonīgajām bailēm, kas viņam bija padomju laikā un ko ar viņu nodarīja uzticamākie līdzgaitnieki.»