Sarunas ar vairākām amatpersonu, kas piedalījās šajā procesā, vedina domāt, ka par valdības sākotnējās nostājas maiņu un lielo pretimnākšanu _Parex_ īpašniekiem Viktoram Krasovickim un Valērijam Karginam neizlēma pie oficiālo sarunu galda, bet gan politikas aizkulisēs. Tāpat atklājas, ka abu rīcība var radīt vēl papildus zaudējumus valstij.
Ko lēma 8.novembrī
Vienošanās par to, ka banku jāglābj, tika rasta pērnā oktobra beigās un 4.novembrī valdība izsniedza mandātu Finanšu ministrijas (FM) vadībai sākt sarunas par pārņemšanu. Mandātā bija iekļauti arī īpašniekiem neizdevīgie punkti. Rakstīt līguma tekstu FM un Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolīga juridisko biroju Sorainen. Tika sagatavots līguma teksts un nosūtīts parakstīšanai abiem akcionāriem. Ja sākotnēji V.Krasovickis un V.Kargins bija pretimnākoši, tad pēcāk pieprasīja sev izdevīgāku vienošanos. Parakstu vietā FM saņēma izlabotu līguma tekstu. Šo procesu pārraudzījušais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) nevēlas komentēt notikušo, atgādinot, ka sarunas ir ierobežotas pieejamības informācija. Taču viņš uzsver, ka tas bijis kompromiss, uz kādu bijusi gatava otra puse. Arī Sorainen izvēlējās klusēt.
«8.novembrī, kad notika pārņemšana, valdība pa lielam nemaz to līgumu neredzēja. Neviens to 4.novembra mandātu nepārbaudīja,» sacīja finanšu sektoru pārraugošas institūcijas vadoša amatpersona. VK atzinusi, ka sākotnējais mandāts vēlāk tika pārkāpts. Tobrīd bija lielas jukas, valdībā bija trīs priekšlikumi: vienoties par 51% akciju pārņemšanu, atteikties no šī darījuma vai nacionalizēt banku. Tika izlemts, ka mazāk sāpīgais būs pirmais variants. LB sākotnēji bija piedāvājusi pārņemt visas Parex akcijas, taču šis priekšlikums neguva atbalstu.
8.novembra sēdē arī tika diskutēts par ierobežojumu uzlikšanu bankai, ministru viedokļi dalījās uz pusēm. Padoms tika lūgts Latvijas Bankas (LB) vadībai, tā atbildēja, ka ierobežojumu uzlikšana būtu kaitējoša. Tika cerēts, ka pirmajā nedēļā turpināsies naudas aizplūšana, taču tad klienti, redzot, ka Parex ir drošās rokās, pārstās naudas izņemšanu. Tas nenotika. Iespējams, tāpēc, ka nevienam nebija pieredzes bankas pārņemšanā. Sarunu vedējs, toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc 8.novembrī pieņemtā lēmuma runāja par to, cik lielās grūtībās banka ir, un nesniedza skaidras atbildes par pārņemšanu. Tas varēja raisīt noguldītāju šaubas un nauda turpināja plūst prom. Pēc VK aprēķiniem, trīs mēnešos no Parex tika izņemts miljards latu.
Vairāki šī lēmuma pieņemšanā iesaistītie atzīst, ka nebija sagaidījuši tik lielu naudas aizplūšanu. «Ja kāds būtu rēķinājies ar tik lielām aizplūdēm, lēmumi būtu savādāki,» saka M.Bičevskis. Ierobežojumi tika uzlikti vien tad, kad vairs nebija valsts naudas ko iepludināt bankā, vēsta avoti LB. Tiek noliegti pieņēmumi, ka šāda vilcināšanās būtu notikusi to personu interesēs, kas naudu izņēma.
Ko darīja Šķēle un Šlesers?
«Bija politisks uzstādījums, ka šie vīri jāsaudzē, jo noderēs,» uz jautājumu, kā varēja notikt, ka no līguma izkrīt izdevīgie punkti, saka persona, kas piedalījās sarunās. Ar to arī skaidrojams sākotnējais lēmums pārņemt 51% akciju. Vairāki avoti Dienai apliecināja, ka tikai pēc starptautisko aizdevēju spiediena valsts vēlāk izlēma pārņemt pārējos 34% abiem īpašniekiem piederošo akciju. Viens no tiem, kas atbalstīja 34% akciju atstāšanu V.Kargina un V.Krasovicka rokās, bija toreizējais satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC), kuru klāt bijušie dēvē kā vienu no enerģiskākajiem pārņemšanas sarunu dalībniekiem. Viņš atbalstīja šādu pieeju, jo akcionāru klātbūtne palīdzētu stabilizēt situāciju. Taču A.Šlesers noliedz, ka būtu izrādījis īpašu aktivitāti un atgādina, ka atbildīgi ir visi, kas piedalījās valdības sēdēs, tai skaitā VK un Ģenerālprokuratūras vadība.
A.Šlesers nebija vienīgais, kas izrādīja pastiprinātu interesi, daudzās sarunās figurēja arī TP svarīgu lēmumu pieņemšanā vienmēr klāt esošais Edmunds Krastiņš. Formāli viņš bija finanšu ministra padomnieks. Pie FM sarunu laikā bija redzama TP dibinātāja Andra Šķēles mašīna, atminas avoti. Viņš atteicās Dienai komentēt savu iesaistīšanos neformālajās sarunās par bankas pārņemšanu.
Draud jauni zaudējumi
Uz šo brīdi kopumā Parex bankā noguldījumu un garantiju veidā valsts ieguldījusi miljardu latu. VK savā revīzijas ziņojumā pievērsusies 673 miljonu latiem, kurus bankā ieguldīja pērn. No tiem 403 miljoni tika ieguldīti vēl pirms tika uzlikti ierobežojumi bankai. LB un FM uzsver, ka šo naudu nevar uzskatīt par zaudējumiem, jo to iespējams atgūt. Tā arī nebija tieši no valsts budžeta izņemtā nauda - Parex tika ieguldīta daļa LB un starptautisko aizdevēju naudas. Tāpat arī tika emitētas valsts parādzīmes. Tiesa, visi šie darījumi radīja valstij papildus maksājumus, tostarp 6,23 miljonu latu no valsts budžeta nācās samaksāt par starpību starp parādzīmju pārdošanas un atpirkšanas vērtību. 409 miljonu latu lielā aizdevuma ņemšana lika valstij uzņemties 31,86 miljonu latu lielus procentu maksājumus, uzsver VK. Pārtraucot termiņnoguldījums LB un pārceļot tos uz Parex, procentu maksājumos netika saņemti 159 tūkstoši latu.
Šajā gadā ap četri miljoni latu abiem bijušajiem īpašniekiem ir izmaksāti procentu maksājumos (ik mēnesi abām ģimenēm 380 tūkstoši). M.Bičevskis gan uzsver, ka valstij ir ieguvums tas, ka ieguldījumu palikuši, arī procentu likmes viņiem tikušas būtiski samazinātas.
Teorētiski zaudējumiem var pieskaitīt arī sešus miljonus latu, kurus Parex bankai uzrēķinājis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, VID pārbaudes rezultātā veikts uzrēķins par papildus maksājamajiem nodokļiem, kuru nav nomaksājuši bijušie akcionāri, veicot kredītu un depozītu operācijas. M.Bičevskis atsakās komentēt, kā varētu tikt risināts šis jautājums, kamēr par to nav lēmusi valdība. Viņš atgādināja, ka, vienojoties par bankas pārņemšanu, ir paredzētas akcionāru saistības, ja atklājas jauni zaudējumi viņu rīcības dēļ.
Nav arī skaidrs, ar kādiem nosacījumiem tiks pārdota banka un kāda būs darījuma summa. Tikmēr bankas pārņemšanas procesā iesaistītie gan mēģina uzsvērt - sabiedrībai jāsaprot, ka lielāki zaudējumi būtu, ja banka netiktu slēgta. Pēc LB aprēķiniem tie būtu trīs miljardi latu. Pārņemšanas procesā iesaistītie kā mantru skandina to, ka valstij nebija citas iespējas - tikai pārņemt banku. Taču paliek jautājums, cik profesionāli tas izdarīts un vai pirmajā vietā bijušas valsts intereses. Atbildes uz šiem jautājumiem paliek tiesībsargājošo iestāžu rokās.