Lai cik ļoti Tautas partijas jaunais aktīvistu kodols - Mareks Segliņš, Māris Kučinskis, Māris Riekstiņš, Edgars Zalāns, Ivars Eglītis, arī jaunpienācējs Ints Dālderis - censtos mainīt priekšstatu par partiju kā koalīcijas partneri, Jaunais laiks uz TP joprojām raugās ar aizdomām, aiz TP muguras cenšoties saskatīt TP dibinātāja Andra Šķēles intereses. Varbūt tāpēc, ka viņš neatbalstīja TP sadarbību ar JL, un jau valdības veidošanas laikā bija dzirdamas runas par TP vecbiedru vēlmi radīt haosu valstī, kas kādam varētu būt izdevīgi.
To vēl ticamāku padara A.Šķēles politiskā domubiedra opozīcijā palikušā LPP/LC līdera Aināra Šlesera paziņojumi par drīzu šīs valdības galu. Atbildot viņam, premjers V.Dombrovskis izplatīja paziņojumu: «Valdība šobrīd dara visu, lai glābtu valsti no bankrota, par kuru politiskā atbildība jāuzņemas A.Šleseram, kurš ir strādājis iepriekšējās valdībās un bijis viens no tiem, kas bezatbildīgi aicinājis ekonomiku «gāzēt līdz grīdai». Rezultātā šobrīd mēs esam tur, kur esam. Diemžēl nav dzirdēts, ka nākamais Rīgas vicemērs būtu atzinis arī savu līdzatbildību valsts ekonomikas graušanā.» To A.Šlesers neatzina arī ceturtdien, taču centās atspēkot minējumus, ka viņš gatavotos veicināt valdības krišanu. A.Šlesers arī neplānojot pretendēt uz premjera amatu - uz to viņš kandidētu tikai pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās. Viņaprāt, nākamajam premjeram jābūt bezpartijiskam. A.Šlesers Rīgā plānojot strādāt četrus gadus.
TP līderis Mareks Segliņš Dienai sacīja, ka neuzskata par nepieciešamu klausīties A.Šlesera pareģojumus. Taču tieši ar M.Segliņa izteikumiem sākās TP un JL attiecību sarežģījumi. M.Segliņš pirms vēlēšanām žurnālistiem pastāstīja, ka budžeta līdzekļu samazinājums varētu skart arī pensijas. Viņš tikai esot pateicis to, ko ministri un premjers pie pusdienu galda bija pārrunājuši. Toreiz premjera asā reakcija uz šiem izteikumiem, iespējams, nodarīja kaitējumu no sabiedrības uztveres viedokļa ne tikai M.Segliņam, bet arī viņa partijai. Tās pārstāvji reģionos to saistīja ar saviem rezultātiem vēlēšanās, kas būtu bijuši labāki, kā atzina Valmieras mērs Inesis Boķis. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām izrādījās, ka M.Segliņam bija taisnība. Pēc šīs saķeršanās ar V.Dombrovski, M.Segliņš atzina: «Aizvainojums bija, bet es cenšos tam stāvēt pāri. Mēs atbalstīsim šo valdību un tās budžetu, lai šajā valstī neiestātos bankrots.» Tiesa, šonedēļ ar publisko kritiku M.Segliņš atkal bija aizskāris premjeru, JL pat rosinājis koalīcijā to apspriest, bet vairākums uzskatījis, ka tā ir lieta, kas abiem politiķiem savā starpā jāizrunā.
Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa par attiecībām koalīcijā sacīja, ka tās ir tipiskas «Latvijas politiskajai kultūrai un tradīcijām». Viņas vēlme, lai TP uzņemtos nevis kritizētāja lomu, bet nāktu ar piedāvājumiem. Taču citu koalīciju šajā Saeimā izveidot neesot iespējams, un visi to apzinās, uzskata S.Āboltiņa. Var secināt, ka valdības pastāvēšanā TP un JL attiecībām būs liela nozīme un daudz ko noteiks tas, vai JL spēs noticēt, ka pēc vairākiem politiskajiem zaudējumiem TP patiešām vēlas mainīties un arī attālināties no TP dibinātāja. TP tas savukārt būs jāpierāda - jāpierāda tā, lai tam noticētu arī sabiedrība.