Viņa arī konsultēja toreizējo vēstnieku KF Jāni Peteru, paskaidrojot, ka ne tikai latviešu, bet arī daudzās citās valodās pastāv uzvārdu atveidošanas princips, ka tas tiek rakstīts atbilstoši attiecīgās valodas normām. Pēc tam ar notu saistībā ar Valsts valodu likumu nāca klajā vienīgi EDSO. Nota ir ļoti spēcīga reakcija, ko bieži neizmanto. «Tas tikai liecina, cik ilgi un nepārtraukti notiek cīņa par tiesībām uzvārdu rakstībā neievērot Valsts valodas likumu,» saka Dz. Hirša.
Jautājums par cittautiešu uzvārdu atveidi atkal kļuvis aktuāls sakarā ar ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumu lietā «Raihman pret Latviju». Tā nosprieda, ka pieteikuma autora vārda un uzvārda grozīšana oficiālos dokumentos ir patvaļīga iejaukšanās privātajā dzīvē, kas pārkāpj Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantu. ANO komiteja pieprasa arī, lai 180 dienu laikā sekotu nekavējoša Latvijas rīcība, un valdībai jāiesniedz atskaite par lēmuma izpildi.
Valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine paskaidroja, ka ANO Cilvēktiesību komitejas viedoklis ir galīgs un nav pārsūdzams, taču tam ir tikai ieteikuma raksturs, šis lēmums Latvijai nav juridiski saistošs. I. Reine uzskata, ka Latvijā tomēr būtu jāizvērtē, vai un kādā veidā mūs valsts būtu gatava vairāk individualizēt pieeju personvārdu atveidošanā oficiālajos dokumentos, precizējot, cik lielā mērā jāņem vērā pašas ieinteresētās personas viedoklis.
Atzinumu par ANO lēmumu gatavos Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, skaidroja VVC pārstāvis Antons Kursītis. Taču viņš arī pastāstīja, ka uzvārdu atveidojuma princips pastāv daudzās valstīs, un vienmēr jāsaskaras ar gadījumiem, kad uzvārds nav rakstāms tā kā oriģinālvalodā, bet tas tiek atveidots atbilstoši katras valsts valodas principiem. Piemēram, rakstot latviešu uzvārdus, garumzīmes un mīkstinājuma zīmes citu valstu oficiālajos dokumentos parasti neparādās. Dz. Hirša piebilst: «Tieši krievu valodas atveidojumos uzvārdi tiek pārveidoti līdz nepazīšanai. Daži piemēri: Viktors Igo (Hugo - franču val.) tiek rakstīts kā Gjugo, Hitlers kā Gitļer…»
Taču vērojams, ka arvien vairāk Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo savam uzvārdam labprāt pievieno galotni, tā uzsverot, ka viņi nāk no Latvijas. Biežāk tas ir biznesa vidē, kā arī starptautiskajos sociālajos medijos, piemēram, Facebook.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Andrejs Rjabcevs paskaidroja, ka patlaban pastāvošā kārtība paredz, ka Latvijas pases 3. lappusē, kur ir sadaļa «Papildu ziņas», ikviens cilvēks var lūgt ierakstīt savu uzvārdu tādā formā, kāda ir tā vēsturiskā izcelsme, piemēram, krievu valodā bez galotnēm, angļu, vācu, franču un citās valodās atbilstoši šo valodu rakstības principiem. Taču šim ierakstam ir tikai informatīva funkcija, un LR Iedzīvotāju reģistrā tas neparādās. Tomēr, ja cilvēkam jāapliecina sava identitāte, piemēram, mantojumu lietās, tāds ieraksts ir būtisks. PMLP iesniegumus ar lūgumu ierakstīt pasē uzvārdu, kas mainīts, laulājoties ar citas tautības cilvēku, saņem galvenokārt no ārvalstīm, Latvijā tas nav izplatīts. «Patlaban varam tikai gaidīt, kādu lēmumu valdība pieņems attiecībā uz uzvārdu rakstību,» saka A. Rjabcevs. Ja lēmums būs tik radikāls, ka arī iedzīvotāju reģistrā būs jāieraksta uzvārdi atbilstoši to vēsturiskajai izcelsmei, iespējams, būs jāpārstrādā viss reģistrs.