Ingrīda Circene. Jautājums ir daudz plašāks nekā tikai kvota. Nu jau gadus piecus ir ieviests tāds jēdziens kā budžeta veidošana valstī saistībā ar dzimumu līdztiesības principu ievērošanu, un ir tādas valstis kā Austrija, kura pirms trim gadiem šo principu ir ierakstījusi konstitūcijā. Vēl izteikti aktīvas valstis ir Somija, Francija, pagājušajā nedēļā arī Beļģija pieņēma līdzīgu lēmumu. Augstākā līmeņa vadītāju kvota Norvēģijā ir 40%, Beļģija ir drusku mērenāka, tur kvota ir 30%. Es nedomāju, ka Latvija būtu tā sliktākā vieta, kur sievietēm nebūtu iespēju virzīt savu karjeru. Es esmu dažādu līmeņu vadītāja pilnus 20 gadus, kad šo kvotu nebija. Bet, ja mēs ņemam pētījumus Eiropas valstīs, arī Latvijā, šī problēma tomēr ir. Par vienu un to pašu darbu viena un tā paša nosaukuma amatā sieviete saņem vidēji 17-20% mazāku atalgojumu, un privātajā sektorā šī atalgojuma starpība ir pat vēl lielāka. Latvijas pētījumā pirms dažiem gadiem bija vienādi jautājumi sievietēm un vīriešiem. Kā sieviete jūt, ka viņa varētu būt laba darbiniece? Sieviete mēģina sev formulēt uzdevumu, ka viņai jāstrādā pēc iespējas labāk, pēc iespējas precīzāk, viņai ir jāsasniedz labāki rezultāti, bet vīrietis atbild, ka viņš grib izskatīties labāk priekšnieku acīs, lai varētu virzīties pa karjeras trepēm. Somija ir veikusi statistisku pētījumu, kas parāda, ka ir būtiski pieaugusi ražošanas efektivitāte tajos uzņēmumos, kuros sievietes ir kļuvušas par vadītājām vai bijušas valdē. Otrs lielais jautājums, par ko Latvijā vajadzētu nopietni domāt, ir Šveicē, Bāzelē, veikts pētījums par tā saukto neapmaksāto darbu. Arī Latvijas pētījums to parāda - vīrietis domā, kā varētu strādāt citā darbā no pamatdarba brīvajā laikā, nopelnīt vairāk naudas, savukārt sieviete domā, vai pagūs laikā uz bērnudārzu, vai pagūs nopirkt produktus, varbūt veikalā būs atlaides. Viņa nedomā, ka ies uz citu darbu, jo viņai ir mājas darbs, par kuru netiek maksāts. Ja mēs gribam uzlabot demogrāfisko situāciju, ir jāpanāk, ka sieviete strādā valsts darbu tāpat kā vīrietis, bet pēc tam šī neapmaksātā darba daļa samazinās. Tie ir bērnudārzi, tā ir pieeja dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, tā ir vecu cilvēku aprūpe.
Endziņa kungs, kad es aicināju jūs uz sarunu, jūs teicāt, ka uzlikt jebkādus ierobežojumus uzņēmējdarbībai ir nepareizi. Vai tas ir jūsu galvenais arguments?
Jānis Endziņš. Gatavojoties šai sarunai, es lūdzu Lursoft sagatavot statistikas datus, kādi ir šobrīd. Dati ir provizoriski, bet pietiekami daiļrunīgi - no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 38% vada sievietes. No visiem valdes priekšsēdētājiem 31%, no aktīvajiem valdes locekļiem 35% ir sievietes. No LTRK biedriem piektā daļa ir uzņēmumi, kurus vada sievietes. Manuprāt, šie statistikas dati ir pietiekami daiļrunīgi paši par sevi. Man jau pašā sākumā bija hipotētisks pieņēmums, ka Latvijā šī nav problēma, un šie dati to apliecina.
I. C. Statistikas dati ir patiesi, bet tie ir mazie uzņēmumi. Paskatīsimies, kas notiek lielos uzņēmumos, kas ietekmē valsts ekonomiku. Kur tiek ieguldīti līdzekļi krīzes apstākļos? Stabilizē banku sektoru, kur valdēs pamatā strādā vīrieši, mašīnbūvē, kur pamatā strādā vīrieši. Kāpēc mēs slēdzam, samazinām skolas un bērnudārzus - algas šajā sektorā ir niecīgas? Tāpēc, ka šajā sektorā pamatā strādā sievietes. Veselības aprūpē man kā joprojām strādājošai ārstei alga ir 300-350 latu uz papīra. Vīrietis ar tādu algu nav apmierināts. (..) Sabiedrībā jāmaina attieksme, ka sieviete kā senos laikos ir saistīta ar baznīcu, virtuvi un bērniem. Šis stereotips joprojām ir kā akmenī iecirsts. Ja sieviete izvēlas starp karjeru un ģimeni, apvienot to ir ļoti grūti. Lai dabūtu sievieti uzņēmuma vadībā, ir jānodrošina neapmaksātās darba daļas samazināšana un jānodrošina viņai iespēja līdz karjerai tikt. Tas ir līdzīgi kā politikā - pagastos sievietes pašvaldību vēlēšanās gūst ļoti labus rezultātus. Jo augstāka līmeņa vēlēšanas, jo sieviešu procents samazinās.
J. E. Saeimu vada sieviete. Tiesībsargs ir vīrietis, bet valsts kontroliere - sieviete.
Ir jau arī lielajos uzņēmumos - Lolita Bemhena, Ināra Šure…
I. C. ...un pielieciet vīriešu tūkstošus pretī! (..) Sievietei ir dubulta slodze. Lai cik gudrs būtu vīrietis - viņš var būt ģeniāla zvaigzne, bet viņš nevar dzemdēt bērnu, viņš nevar barot bērnu ar krūti.
Taču arvien vairāk vīriešu izvēlas ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu.
I. C. Tas ir ļoti labi, bet bērnu dzemdēt viņi nevar. Ja sieviete nevar atbrīvoties no neatalgotā darba, viņa to bērnu nedzemdēs. Mēs varam taisīt desmit apakškomisijas un desmit komisijas. Sievietei ir jābūt iespējai aizvest bērnu uz bērnudārzu. Ja mēs pasakām, ka strādājošai sievietei nodrošinām bērnudārzu un tai, kura nestrādā, ir otrā kārta, tā ir tā līdztiesība, kvota ir mazāk nozīmīga.
Vai pašas sievietes būs apmierinātas ar tādu risinājumu?
I. C. Tās, kuras strādā, noteikti. Mums jādod iespēja sievietei strādāt mājās, ja viņai ir pirmsskolas vecuma bērns. Jādod iespēja izvēlēties nepilnu darba laiku, darbu ar datoru. (..) Vai zināt, ka 40 procentu sieviešu dzemdē bērnus, nebūdamas laulībā? Tas process, kas notiek sabiedrībā, nerada sievietei stabilitāti. Es strādāju šajā jomā un ļoti daudz runāju ar sievietēm. Viņas saka - ja man būtu reģistrēta laulība, stabilas attiecības, ja es justu, ka vīrietis nodrošina manu ģimenes dzīvi, man noteikti būtu vairāk bērnu.
J. E. Ir lietas, ar ko nevajag pārcensties. Mēs esam paskatījušies, ka citur to [kvotas] dara. Bet vienas zāles visiem neder, un varbūt šī pat nav slimība. Ja mēs ar citu valstu zālēm sāksim ārstēt veselu organismu, kas ir Latvijā, mēs to sabendēsim. Ir svarīgi savest kārtībā finanses, budžeta konsolidāciju - darām tos darbus, skatāmies, ar kādiem valdības lēmumiem varam padarīt uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgu. Tas, ka mēs nosakām imperatīvus noteikumus, nevis uzlabo, bet bendē uzņēmējdarbības vidi.
Pirms dažiem gadiem kāda ES projekta ietvaros Jelgavā tika apmācītas sievietes metinātājas. Vai sieviešu līdztiesība reizēm netiek saprasta mehāniski, mēģinot nodarbināt viņas nepiemērotās profesijās?
I. C. Pilnīgi noteikti tas nav vajadzīgs. Sievietei ir cita muskuļu masa, viņai nevajadzētu strādāt smagu fizisku darbu. Dzimumu līdztiesība ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu. Arī politikā - sieviete, zinot problēmu, ka nav tās autobusu pieturas, soliņu un gaismas, kādā lēmējinstitūcijā darīs, lai tas būtu. Vīrietis izlems, ka vajag tikai ražot.
Jūs gribat teikt, ka pašvaldībās, kuras vada sievietes, ir labāka infrastruktūra?
I. C. Man nav pētījumu, lai es varētu tā teikt.
J. E. Ir jāskatās konkrēts cilvēks - ir sievietes, kas ir izcilas vadītājas un izcilas darbinieces, un ir sliktas, tāpat kā vīrieši.
I. C. Es jums pateikšu stereotipu. Ja jūs aizietu pirkt jaunu mašīnu un jums pretī iznāktu pensijas vecuma kundzīte kā eksperte mašīnu jautājumos, jums uzreiz galvā nostrādātu, ka šī sieviete neko no mašīnām nesaprot. Un tad iznāktu jauns puisis…
Ir cits stereotips. Vienu gadu Eirovīzijā dziedāja norvēģu puisis - bērnudārza audzinātājs. Pie mums jauns puisis bērnudārzā automātiski tiks uztverts kā potenciāls pedofils.
I. C. Piekrītu, bet attiecībā uz dažādām lomām sabiedrībā stereotips par sievieti ir agresīvāks.
J. E. Jāpatur prātā, ka bieži vien var nostrādāt bumeranga efekts. Labu gribot, var iestrādāt likumā atvieglojumus. Jaucoties iekšā ar regulējumu, var panākt pretējo - ja es esmu darba devējs un es nevarēšu atbrīvot konkrētu cilvēku no amata, tāpēc ka viņš ietilpst kādā kategorijā, tas var nostrādāt, pirms es esmu ar viņu noslēdzis līgumu.
I. C. Mēs runājam par dažādām lietām. Runa ir par proporcionalitātes principu, nevis atbrīvošanu no darba. Jūs jau to sievieti varat atbrīvot no darba un ņemt citu.
J. E. Ja mēs ieliekam, ka 30% valdē jābūt sievietēm, var notikt, ka veidos valdes ar vienu cilvēku.
I. C. Un tas būs vīrietis?
J. E. Tas būs atkarīgs no īpašnieku sastāva. Iejaukšanās biznesā ir anomālija.
Vai dažkārt skeptisko attieksmi pret sievietēm nesekmē arī pašas sievietes, kuras dibina nevalstiskās organizācijas ar nosaukumiem Sieviešu biedrība Rudzupuķe, Baltijas sieviešu lobijs Pie kamīna, Ķeguma saulespuķes, Gaviezes saulessvece, Augstrozes rūķi, Ziemeļu kaija?
I. C. Šīs biedrības, klubiņi ir vērsti uz atpūtas daļu, tāpēc ir ar romantiskiem nosaukumiem. Taču ir arī sieviešu organizācijas, ar kurām esmu tikusies, kurās ir fantastiska izpratne par ekonomikas jautājumiem. Kad es ar viņām runāju un teicu - tiem, kas maksā nodokļus, ir tiesības no valsts saņemt vairāk, šīs sieviešu organizācijas biedres man teica, ka viņas ietu vēl tālāk un noteiktu, ka nedrīkst vēlēt tie, kas nemaksā nodokļus, - ja viņi nepiedalās valsts budžeta veidošanā, viņi nedrīkst pieņemt lēmumus. Nav tā, ka biedrība ar romantisku nosaukumu diskutē tikai par adīšanu vai ēdienu gatavošanu. Tur ir ļoti daudz gudru sieviešu. Kad es biju noklausījusies par šiem vēlēšanu nosacījumiem, nākamajā dienā man bija tikšanās ar Zviedrijas parlamenta pārstāvi, kuram es to stāstīju kā joku, bet viņš teica - jā, bet mums jau Zviedrijā tā bija.
J. E. Par nevalstiskajām organizācijām runājot, vēl nesen abas lielākās uzņēmēju nevalstiskās organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru - vadīja sievietes. Mēs redzam pēc amatiem, pēc skaitļiem, ka tā Latvijā nav problēma.
Pasaulē attieksme pret sievietēm ir ļoti polāra - no islāma valstīm, kur sieviete nedrīkst uz ielas rādīt seju, līdz Ziemeļvalstu feministēm, kas uzskata, ka rokas pasniegšana, kāpjot laukā no transportlīdzekļa, ir sievietes pazemošana.
I. C. Man ļoti patīk, ja man pasniedz roku, mēteli vai krēslu un saka labus vārdus. Es esmu dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos pusi no sava mūža, un tas mani nav kavējis saglabāt sievišķību. Visam ir jābūt balansā.
Vai arī politikā, vēlēšanu sarakstos būtu jāievieš kvotas, kādas ir vairākās valstīs?
I. C. Ja mēs vienkārši pasakām procentu, tas neatrisina būtību. Piemēram, no Saskaņas centra neviena sieviete nav ievēlēta ne iepriekšējā, ne šajā Saeimā, un kvota nav tā, kas risina. Mums vienkārši ir jādod sievietei attīstīt karjeru, un tad kvota nav vajadzīga. Partiju sarakstos ir rāvējslēdzēja princips - pirmais vīrietis, otrā sieviete utt.
J. E. Ir ačgārni regulēt privāto dzīvi, pieņemt likumu, ka virtuvē ir sieviete, naglas jādzen vīrietim. Tā ir privāto tiesību sfēra, kurā valstij nav jāiejaucas. Privāto tiesību sfēra ir arī bizness, kurā ir jāiejaucas tikai tad, ja ir iespējama kāda bīstamība sabiedrībai. (..) Problēma būs valstiska tajā brīdī, kad sāksim biznesā iet iekšā ar ierobežojumiem, mēs aizbaidīsim investorus un vietējos kapitālistus. Mums ir jādomā, ka pievilkt kapitālu, nevis baidīt prom.