Vājas izredzes uz glābiņu
Detroita iesniegusi bankrota pieteikumu un cer, ka tas paglābs pilsētu no kreditoriem, kam tā vairs nespēj atmaksāt. Pilsētas parāds pārsniedz 18 miljardus dolāru (9,5 miljardi latu), kas veido ap 27 tūkstošiem dolāru uz katru pilsētas iedzīvotāju.
Kādreiz vareno mašīnbūves pilsētu, kurā tika saražoti teju visi ASV braucošie auto, vajā posts un noziedzība. Pagājušā gadsimta vidū pilsētā mita 1,8 miljoni cilvēku, tagad tajā palikuši tikai 700 tūkstoši. Labi izglītotie un darbspējīgie Detroitu pametuši, un lielākā daļa mūsdienu detroitiešu ir nabadzīgi un mazizglītoti. Pēc The Economist datiem, 82% pilsētnieku labākajā gadījumā ir vidusskolas diploms.
Detroitai nav izdevies atjaunot ekonomisko izaugsmi, un vara vairs nespēj pildīt pilsētas finansiālās saistības. «Detroitai ir ļoti daudz parādu, un bankrots var nedaudz to labot, taču vai tas spēs ātri veikt brīnumus ar tās ekonomiku? Maz ticams,» aģentūrai Reuters prognozēja starptautiskās reitingu aģentūras Standard and Poor's speciālists Džefs Previdi.
Detroita nav pirmā ASV pilsēta, kas atzinusi maksātnespēju, taču tā noteikti ir pati lielākā. Kopš 1954. gada bankrotu pieteikusi 61 pašvaldība. Lai gan pēc bankrota tiek pārstrukturēts pašvaldības parāds, tas negarantē ekonomisku uzplaukumu - to pierādījuši arī nesenie gadījumi.
Nelielā Kalifornijas štata Valeiho pilsēta, kurā mīt 116 tūkstoši cilvēku, bankrota statusā pavadīja no 2008. līdz 2011. gadam, taču to joprojām vajā finanšu problēmas. «Mēs neesam darījuši pietiekami, un jūnijā apstiprinātajā 82 miljonu budžetā joprojām ir 5,2 miljonu dolāru deficīts,» Reuters atzina pilsētas pārvalde.
Šogad no maksātnespējas cer izkļūt Alabamas pavalsts Džefersona apgabals, kas līdz Detroitas bankrotam bija lielākā maksātnespēju pieteikusī pašvaldība. No malas raugoties, šķiet, ka apgabals plaukst, jo bezdarbs ir tikai 5,5%, salīdzinot ar vidējo 7,6% līmeni ASV, taču situācija neesot tik rožaina. «Mums nav naudas ekonomikas izaugsmei,» uzsvēra apgabala komisijas vadītājs Deivids Keringtons.
Eiropā pretēja prakse
Reti kurš pieļauj, ka Detroitas bankrots varētu izsaukt domino efektu un ieraut maksātnespējā vairākas citas ASV pilsētas, taču eksperti uzmanīgi seko mašīnbūves pilsētas turpmākajai virzībai. Kā uzsvēris laikraksts The Financial Times, notikumi Detroitā var mainīt debates par fiskālo disciplīnu un parādu pārstrukturēšanu arī Eiropā.
Taču Eiropas Savienībā (ES) līdz šim nav bijis šādu bankrota gadījumu, lai gan vairākas pašvaldības un valdības kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes slīgst ekonomiskās problēmās. Eiropas rūpju bērns Grieķija vairākkārt flirtējusi ar pietuvošanos bankrota slieksnim, un Savienības līderi iebiedēšanai atcirtuši, ka dienvidvalsts maksātnespēja nebūtu eirozonai nonāvējoša traģēdija, taču līdz šim tik un tā darījuši visu, lai nepieļautu Grieķijas defoltu.
Arī citviet Eiropas dienvidos valda problēmas. Jūnijā Spānijas valdība vienojās par finanšu palīdzību 536 pilsētām. Naudas trūkuma dēļ pilsētas atlaiž darbiniekus un dažviet atteikušās pat no ielu tīrīšanas vai skolu pusdienām. Arī Itālijā tādām lielpilsētām kā Roma, Neapole, Palermo un pat Milāna ir grūtības sabalansēt budžetu.
Starp Detroitu un Eiropas dienvidvalstīm paralēles iezīmē britu finanšu žurnāls Money Week, norādot uz iedzīvotāju izbraukšanu. Arī dienvidu valstis skārusi masveida emigrācija, jo ļaudis devušies darba meklējumos uz krīzes vairāk saudzētajām ES valstīm. Žurnāls mudina palūkoties uz situāciju Londonā: «Pagātnē kafejnīcās teju visi apkalpotāji nāca no Austrumeiropas, taču tagad jūs tikpat daudz varat sastapt viesmīļus no Kipras, Grieķijas vai Spānijas.»