Anglijas izglītības sistēma atšķiras ar izvēles priekšmetu daudzveidību vidusskolā, tāpēc, mācoties it kā parastā vidusskolā, ir iespēja papildus iegūt arī profesionālu ievirzi. Meita nolēma apgūt friziera profesiju. Šo ievirzi izvēlējāmies viņas interešu un praktisku motīvu vadīti: kad meita ies augstskolā un, iespējams, dzīvos kopmītnēs, varēs safrizēt kursabiedrenes, tā iegūstot kabatas naudu. Esam secinājuši, ka vienkārša, akadēmiska vidusskolas bāze nav tas labākais risinājums. Tomēr drošāka pieaugušās dzīves uzsākšana, ja ir jau kāds profesionāls pamats.
Neatbalstu tos vecākus, kas uzspiež bērniem profesijas izvēli, vadoties pēc prestiža vai tradīcijām, neskatoties uz to, ka bērnam par to nav nekāda prieka. Katram cilvēkam dzīvē jātiecas darīt tādu darbu, kas pašam sagādā prieku un gandarījumu. Galvenais, lai cilvēks būtu apmierināts ar savu izvēli, tātad laimīgs. Noteikti nevajadzētu atrunāt savu bērnu no kādas it kā vienkāršas profesijas (jo tā nav pietiekami prestiža), ja bērnam par to ir izteikta interese.
Vienīgais priekšnoteikums - ar izvēlēto profesiju būtu jāspēj nopelnīt arī iztikai. Studēt filozofiju vai mākslu neapšaubāmi ir ļoti interesanti, bet ne katrs ar šīm zināšanām spēs nodrošināt savas un savu bērnu materiālās vajadzības. Te nu es saredzu vecāku lomu - izskaidrot bērna iespējamās izvēles perspektīvas.
Neliksim bērniem īstenot savus nerealizētos sapņus, bet rādīsim labu piemēru, jo nereti gadās, ka bērni iet savu vecāku pēdās.
Diāna Blūma, 15 gadu vecas jaunkundzes mamma