Ja tas nav izspiedies ass kā žilete, tad putniņš ir laba barojuma. Tagad diezgan izplatīts ir kašķis. Par saslimšanu liecina tāds kā miltiem nokaisīts knābis vai grubuļaina vaskādiņa ap nāsīm. Ar laiku ap knābi uz vaskādiņas un kājām veidojas koraļļveidīga masa. Slimība labi padodas ārstēšanai, bet kāpēc kopā ar putnu jāiegādājas papildu problēmas? Par putna veselības stāvokli var liecināt izkārnījumu krāsa. Ja problēmas ar aknām, izkārnījumi būs spilgti zaļi, brūni izkārnījumi liecina par asiņu piejaukumu, bāli kā rīsa graudi norāda uz aizkuņģa dziedzera problēmām. Caurejas gadījumā palīdzēs ar barību sajaukta medicīniskā ogle. To var turēt sprostā visu laiku, ja būs nepieciešams, putns pats paknābās. Ogli var arī saberzt, sajaukt ar ūdeni un iepilināt knābītī. Var palīdzēt arī melnā tēja. Caurejas gadījumā no barības jāizslēdz zaļumi. Šaubu gadījumā nevajag pasīvi gaidīt uz stāvokļa uzlabošanos, jo putniem ir strauja vielmaiņa, tāpēc strauji noris arī slimības process.
Horizontālā sprostā, kas vēlams tik liels, lai putns tajā var palidināties, ieteicams ielikt zariņus. Nevajag likt kauliņkokus - ķirsi, plūmi -, arī ievu zari putnam noteikti nav vēlami. Var likt kļavu, pīlādzi, ozolu, bērzu, ābeli ar visām lapām, lai putnam ir ar ko nodarboties. Sprostā visu laiku jābūt grantij. Toties nav ieteicamas no diegiem darinātas rotaļlietas. Putns tās apknābs, un diegi nonāks guzā. Lidonītis sāks atrīt barību un rīstīties, jo diegi kairinās guzu. Zooveikalā jāskatās, lai barībai nav tikušas klāt graudu kodes. To klātbūtne sveramā barībā var izpausties kā pulverītis vai satīklojums, kas putniem ir ļoti toksisks.
Ne vienmēr tas, ko putns ēd, viņam ir vajadzīgs. Jāievēro, ka putnam sāls pat nelielā daudzuma var izsaukt saindēšanos. Visi mazputni viegli vairojas. Ja saimnieks to nevēlas, no sprosta jāizņem mājiņa, jo tā stimulē olu dēšanu. Māju sprostā liek tikai tad, kad paredzēta vairošanās. Putni mēdz dēt arī uz sprosta grīdas, tad olas jāizņem. Sprostā mēdz likt spoguli, jo papagailis ir bara putns, spogulī viņš redz otru putniņu un neapzinās, ka tas ir viņš pats. Putns pat mēdz savu spoguļattēlu barot.
Man bieži vaicā, vai pundurpapagaili var iemācīt runāt. Ja būrī turēsiet putnu pāri, viņi vairāk uzmanības pievērsīs viens otram. Jauns papagaiļpuisis, būrī uzturēdamies viens pats, var pat sakarīgi runāt, no rīta teikt savam saimniekam: «Labrīt, kā klājas, ko dari?» Putns pat var sākt skaitīt pantiņus, bet pie tā jāpiestrādā. Ja mājās ir citi dzīvnieki, papagailis var iemācīties riet kā suns, ņaudēt kā kaķis, var atdarināt durvju čīkstoņu.