Pēc Zelta palmas zara amerikāņu autodidakta Tarantīno filmai _Lubene_ (1994) viņš kļuva par pasaules nozīmes zvaigzni. Kannās ir pirmizrādīts - gan konkursā, gan ārpus tā - vairākums no Tarantīno darbiem (pēdējā - _Bēdīgi slavenie mērgļi)_. Viņš ir bijis arī Kannu kinofestivāla žūrijas vadībā, taču Venēcijas festivāls Tarantīno būs jauna teritorija un izaicinājums - gluži tāpat kā Venēcijai - Tarantīno. Kad Tarantīno rosījās Kannu festivāla žūrijā, viņš _Zelta palmas zaru_ atdeva Maikla Mūra dokumentālajai filmai _Fārenheits 9/11_, radot izņēmumu pasaules kinovēsturē - dokumentālās lentes pasaules festivālu trijnieka konkursos tiek iekļautas ļoti reti, vēl retāk tās saņem godalgas. Līdzīgu «gājienu» Tarantīno Venēcijā neizdosies atkārtot - pamatkonkursa programmā nav iekļauta neviena dokumentālā filma, un tas nav nekas neparasts.
Tarantīno kolēģi Venēcijas festivāla žūrijā ir lietuviešu aktrise ar starptautisku karjeru Ingeborga Dapkunaite, meksikāņu rakstnieks Giljermo Arriaga (filmu 21 grams, Bābele scenārists u. c.), franču režisors Arno Deplešēns, amerikāņu mūziķis Denijs Elfmens (Tima Bērtona filmu komponists), kā arī itāļu režisori Luka Gvadanjīno un Gabriēle Salvatoress.