Mēs pat visļaunākajā murgā nevarējām iedomāties, ka var sabrukt ēka, kas celta vien pirms dažiem gadiem. Mums nācies atzīt, ka pašiem detalizētāk vajadzēja pārbaudīt, kādās ēkās ar saviem veikaliem ieejam, kāds drošības līmenis ir katrā no tām ēkām, pie kuras ir mūsu uzņēmuma logo, kurās tiek ierīkoti mūsu veikali, strādā mūsu darbinieki un uzturas mūsu klienti. Tagad mēs vairs neatveram un neatvērsim savu veikalu nevienā ēkā, pirms mums rokās nebūs neatkarīgu, sertificētu ekspertu dots slēdziens par pilnīgu drošību.
Pērnā gada 21. novembrī sagruvušajā Zolitūdes ēkā iepriekš neatkarīga, Maxima pasūtīta ekspertīze nebija veikta?
Pirms traģēdijas nebija veikta. Tagad esam pasūtījuši sagruvušā lielveikala ekspertīzi un ceram saņemt atbildi līdz gada beigām, lai pilnīgi precīzi zinātu, kāda iemesla dēļ ēka sagruva.
Pēc Zolitūdes traģēdijas bija tā - ja kādā veikalā noskan signalizācija, cilvēki steidzas uz durvīm. Tagad atkal parādās informācija - noskan signalizācija, bet neviens nereaģē. Esat noteikuši atbildību, ka jūsu veikalu apsargiem, kasieriem un zāles darbiniekiem tomēr jāreaģē?
Jā, tas ir viens no būtiskajiem momentiem, kam esam pievērsuši uzmanību. Mēs pārskatījām instrukciju, kāda tā bija pirms Zolitūdes traģēdijas, lai arī šī instrukcija atbilst normatīvo dokumentu prasībām. Tagad, sākot darboties signalizācijai, visiem darbiniekiem jāatstāj darba vietas, jāaicina pircējus atstāt veikalu, un tikai tad tiek veikta pārbaude, pamatoti vai nepamatoti sākusi skanēt signalizācija. Tas ir stingrs nosacījums, pie kura arī pieturamies. Visi mūsu darbinieki ir izgājuši apmācību, un viņi zina, kā rīkoties gadījumā, ja sāk darboties signalizācija.
Jūs sākāt darbu Maxima Latvija vadītājas amatā ļoti drīz pēc Zolitūdes traģēdijas. Ko nepilnā gadā izdevies uzņēmumā mainīt, un kas vēl jāizdara?
Nenoliedzami pagājušā gada notikumi mums bija ļoti liels pārbaudījums, un, izdarot secinājums par kļūdām, kas tika pieļautas pērn, mēs izstrādājām Pārmaiņu plānu, pie kura strādājām visu gadu. Šis plāns sastāv no trim galvenajiem virzieniem. Viens virziens ir darbinieku un klientu drošība. Otrs virziens ir darba apstākļu uzlabošana uzņēmumā strādājošajiem, trešais virziens - atbalsts Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.
Vissmagākās bija pirmās dienas pēc traģēdijas, tad bija jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri bija cietuši šajā nelaimē. To cilvēku vidū, kam bija nepieciešama palīdzība, bija arī mūsu darbinieku radinieki. Mēs zaudējām piecus darbiniekus. Gāja bojā veikala apmeklētāji. Palika bērni, bet tas, ka bērns zaudē mammu vai tēti, ir viens no vistraģiskākajiem brīžiem, kāds vispār var būt. Sākotnēji galvenos spēkus virzījām tieši uz to, lai palīdzētu šiem bērniem. Bērni, kuri zaudēja vienu vai abus vecākus, līdz pilngadībai saņems materiālo atbalstu - ikmēneša pabalstu valsts vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir aptuveni 711 eiro. 23 bērni zaudēja vienu no vecākiem, un viens bērns zaudēja abus vecākus. Bērns, kurš traģēdijā zaudēja abus vecākus, pabalstu saņem dubultā apmērā. Lai kliedētu aizdomas, kādas sākotnēji tika adresētas mūsu uzņēmumam, apšaubot, ka mēs šādu solījumu turēsim, noslēdzām līgumu par pabalstu izmaksu administrēšanu visam periodam, kas beigsies 2031. gada augustā, ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kura izmaksā šo naudu ik mēnesi uz bērniem atvērtajiem kontiem. Tāpat pirmajās dienās pēc traģēdijas mēs sniedzām palīdzību cietušajiem rehabilitācijai, arī glābējiem sniedzām palīdzību, atbalstot cilvēkus, kuri bija nokļuvuši smagā situācijā. Kopumā palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušajiem veido aptuveni divus miljonus divsimt tūkstošus eiro.
Vēl būtiska mūsu Pārmaiņu plāna daļa ir klientu un darbinieku drošības nodrošināšana. Pēc Zolitūdes traģēdijas nolēmām pārbaudīt visas mūsu telpas, pārbaudot arī konstrukciju drošību, lai paši pārliecinātos un varētu paziņot sabiedrībai, ka visi mūsu veikali un loģistikas centri, kā arī biroja telpas ir pilnībā drošas gan darbiniekiem, gan klientiem. Gada laikā esam pārbaudījuši visas ēkas, un es varu ar pilnu atbildības izjūtu sacīt, tās ir drošas. Pārbaude prasīja ļoti pamatīgu darbu, un tam mēs iztērējām vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Kas attiecas uz darba apstākļu uzlabošanu mūsu darbiniekiem, kopš februāra esam pārskatījuši veikalos un vairākās citās struktūrās strādājošo darbinieku atalgojuma sistēmu, izvērtējot vairākus kritērijus, arī noslodzi un darba tirgus situāciju attiecībā uz konkrēto speciālistu piesaisti. Darba samaksas kārtība tika pārskatīta, un darba samaksa tirdzniecības segmentā palielinājās par 7%.
Cik lielu algu vidēji tagad saņem Maxima Latvija kasiere?
Nevaru atbildēt, cik tieši mēnesī šobrīd saņem pārdevējs, kasieris vai tirdzniecības zāles darbinieks. Atalgojumu ietekmē reģions, kurā darbavieta atrodas, jo dzīves dārdzība dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīga. Tāpēc piemērojam dažādus atalgojuma koeficientus. Sākotnējā kasiera darba atalgojuma stundas likme ir 2,65 eiro. Tālākais atkarīgs no tā, cik stundu cilvēks strādājis, vai strādājis svētkos, vai nakts maiņā, cik virsstundu ir strādājis.
Nevar noliegt, mēs izjūtam strādājošo trūkumu, it īpaši Rīgā, tāpēc darbiniekiem reizēm nākas strādāt virsstundas. Tāpat esam pārskatījuši darbinieku strādāšanas apstākļus, akcentējot nepieciešamību mazināt slodzi. Esam viens no lielākajiem veikalu tīkliem Latvijā un viens no lielākajiem darba devējiem mūsu valstī, patlaban mums ir 8120 darbinieku, vēl ir vairāk nekā 300 darbinieku, kuriem pašreiz ir ilgstošas darba nespējas lapas vai bērna kopšanas atvaļinājums. Veikalos vien strādā aptuveni pieci tūkstoši darbinieku. Vislielākā slodze gulst tieši uz kasieriem, turklāt viņi ir pirmie, kas rada iespaidu par mūsu uzņēmumu, veido mūsu uzņēmuma tēlu. Katru dienu caur kasieru rokām iziet produkti, kuru kopējā svara apjoms ir aptuveni tonna. Mēs cenšamies pārveidot darba procesu tā, lai mūsu darbiniekiem kļūtu vieglāk un patīkamāk strādāt, turklāt darbs kļūtu efektīvāks.
Viens no galvenajiem Maxima Latvija adresētajiem pārmetumiem, kas izskanēja arī publiskajā telpā, bija garās darba stundas. Šai problēmai īpašu uzmanību pievēršat?
Spriežot par jauno atalgojuma politiku, viens no galvenajiem jautājumiem bija, lai cilvēkiem mazinātos slodze, lai nebūtu tik garas darba stundas. Dažos veikalos esam palielinājuši darbinieku skaitu, tieši tādēļ, lai samazinātu slodzi. Tomēr diemžēl Rīgā un citviet, kur izjūtam strādājošo trūkumu, pilnībā atrisināt šo problēmu pagaidām neizdodas. Darbiniekiem nākas strādāt virsstundas likumā pieļaujamajā apjomā, un nenoliedzami tā ir papildu slodze. Kā vienu no risinājumiem redzam pašapkalpošanās kasu skaita palielināšanu un šādu kasu darbības principu vienkāršošanu, lai tie būtu saprotami ikvienam pircējam.
Sakāt: trūkst darbinieku, bet vai nav izveidojies apburtais loks - cilvēki nepiesakās uz vakancēm Maxima Latvija, jo baidās no garajām darba stundām, un neiesaka, piemēram, jaunai studentei iet nopelnīt pirmo algu un gūt pirmo darba pieredzi šajā uzņēmumā?
Pie mums strādā studenti, turklāt strādā arī nelielu stundu skaitu dienā. Mēs priecājamies pieņemt darbā jaunus cilvēkus. Tieši pēdējā laikā mūsu kolektīvs kļuvis jaunāks, ienākot daudziem jaunās paaudzes pārstāvjiem. Turklāt darbinieku trūkums nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir visas valsts mēroga problēma. Zinu, ka darbinieku trūkuma problēma ir arī mūsu konkurentiem. Tāpēc strādājošo trūkuma problēma arī ir jārisina nevis uzņēmumu, bet valsts līmenī.
Kā valsts var palīdzēt?
Viens no pareizajiem soļiem ir minimālās algas paaugstināšana, kas plānota no 2015. gada 1. janvāra. Tāpat domāju, ka pasākumi, ko var veikt valsts, lai mudinātu uz ārvalstīm aizbraukušos cilvēkus atgriezties Latvijā un šeit censties iegūt pieņemamu dzīves līmeni, ir ļoti nepieciešami.
Tomēr jūs pieļaujat, ja lielveikala kasiera darbs nebūtu tik smags, būtu vienkāršāk atrast cilvēkus, kas šo darbu veic?
Neviens cilvēks nepiedzimst ar domu, ka vēlas strādāt par kasieri Maxima, Rimi, Mego - kur tieši, tas nav svarīgi. Visbiežāk cilvēki strādā par kasieriem, veicot šo smago darbu, tikai apstākļu spiesti. Turklāt ne jau katrs var strādāt par kasieri, lai veiktu šo darbu nepieciešams arī mīlēt cilvēkus. Mums uzņēmumā ir kasieri, kuri strādā šajā amatā jau gadiem ilgi, kopš uzņēmuma pirmsākumiem un nemeklē iespēju darbu mainīt, jo viņiem patīk viņu darbs.
Jūsuprāt, tas, ka no visiem lielveikalu tīkliem tieši Maxima Latvija bieži adresē pārmetumus par sliktiem darba apstākļiem, ir pamatoti?
Ne tik daudz darba apstākļi, bet vairāk slodze ietekmē prestižu. Daļa pārmetumu bija taisnīgi, tāpēc jau mēs arī strādājam pie izmaiņām, bet daļa no norādītajām problēmām nav saistītas tikai ar Maxima Latvija iekšienē pieņemtajiem lēmumiem, to iemesli ir visas valsts problēmas.
Šā gada laikā ir vērojama pircēju paraduma maiņa?
Tā kā esam liels veikalu tīkls, mums ir ļoti dažādi pircēji - gan pēc preču izvēles paradumiem, gan pēc ienākumu līmeņa. Gada sākumā konstatējām, ka mēs kā veikalu tīkls esam zaudējuši labāk situētos pircējus, kas skaidrojams ar cilvēku reakciju pēc Zolitūdes traģēdijas. Patlaban redzam, ka pircēji pakāpeniski atgriežas, bet diemžēl premium pircēji, ja vērtē pēc veikala apmeklējuma biežuma, neiepērkas pie mums tik bieži, kā tas bija pirms Zolitūdes traģēdijas. Lai arī tipiskais premium pircējs Maxima veikalā atkal iepērkas, tomēr pagaidām nav pilnībā atguvis uzticēšanos mūsu veikalu tīklam. Mēs cenšamies panākt, lai arī premium pircēji pie mums iepirktos tikpat bieži kā agrāk.
Šajā rudenī iesaistījāties Latvijas preču popularizēšanas kampaņā. Tās ietekmē pircēji vairāk iegādājās tieši vietējos produktus?
Gribējām atbalstīt vietējos Latvijas ražotājus, jo situācija, kāda bija vērojama pēc rietumvalstu un Krievijas savstarpējo sankciju ieviešanas, radīja lielus riskus gan mūsu lauksaimniekiem, gan citiem ražotājiem. Ja runā par Latvijas produktu pārdošanas apjomiem, tie nedaudz auga, bet milzīgu pieaugumu mēs neredzējām, kas arī ir loģiski, jo, ja cilvēks parasti izdzer litru piena divās dienās, tad pēkšņi nesāks dzert divus litrus katru dienu.
Asi pārmetumi bieži apēno preču ražotāju un tirgotāju savstarpējo sadarbību. Kā jūs vērtējat attiecības ar ražotājiem?
Preču piegādātāji, kuri strādā Latvijā, pēdējos gados ir jūtami pilnveidojuši savu darbu. Saprotams, ražot produkciju un tirgot produkciju ir atšķirīgas darbības jomas, bet gan viena, gan otra ir bizness, un es uzskatu, ka vēlamais ir tāds sadarbības modelis, kas ļauj ievērot gan ražotāju, gan tirgotāju intereses, lai rezultātā ar veikalu palīdzību pircēji varētu iegādāties kvalitatīvu produkciju. Veiksmīgas sadarbības izveidošanā mēs, tirgotāji, ieguldām ļoti daudz darba un redzam, ka daudz darba iegulda gan preču ražotāji, gan piegādātāji.