2013. gada labākās bērnu grāmatas, jau 13. gadu pēc kārtas, vērtēja apmēram 17 000 lasītāju no visas Latvijas, pārstāvot 576 bibliotēkas un skolas. Šajā kustībā tradicionāli aktīvi iesaistījušies arī 39 latviešu diasporas centri - Amerikā, Austrālijā un Eiropā. Programmas kolekciju veidoja astoņas izdevniecības. Darbu turpināja arī pirms pāris gadiem izveidotā Vecāku žūrija, un pēc Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes Nīderlandes nodaļas parauga īpaši tika stiprināta tētu iesaistīšanās, aizrautīgajiem finālā dāvinot vērtīgus žurnālu abonementus. Pirmo gadu tika nominēti Lasītprieka vēstnieki - pieci vecāki no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas. Vecāku žūrijas balsojums - Kitija Krauzere Ezera Annija.
Labākie bērnu rakstnieki godalgā saņēma savas grāmatas miniatūrā šokolādes formā ar uzrakstu «laba grāmata». Bērnu un jauniešu žūrijas darbu koordinē un iedvesmo Silvijas Tretjakovas vadītais Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu literatūras centrs. «Mēs vēstām sabiedrībai, ka lasīšana joprojām ir aktuāla un bērniem interesanta nodarbe,» saka S. Tretjakova. To, ka tā tas patiešām ir, pierādīja arī ekspresintervija ar bērniem un jauniešiem no Mežotnes. Trīs meitenes, kas vērtējušas grāmatas vecuma grupā 11+ un 15+, vienbalsīgi apgalvo, ka žūrijas vērtējums nepavisam nav sakritis ar viņu izvēli. «Man viena no mīļākajām grāmatām ir Debesu vanags, bet tā netika nominēta. Man likās, ka tā ir ļoti aizraujoša un emocionāla. Bija brīži, kad varēja pat izraudāties,» neslēpj Valda. «Man arī patika Debesu vanags un Zibens zaglis, kas bija trešajā vietā. Zibens zaglī bija ļoti skaisti aprakstītas pusaudža izjūtas. Kaut arī tā bija bieza grāmata, ļoti ātri varēja izlasīt. Gribējās turpinājumu» - tā Viktorija. «Man sevišķi patika grāmata Uz kraujas rudzu laukā, jo tur ļoti daudz bija aprakstīts par pusaudžu dzīvi mūsdienās. Kā viņiem klājas. Īpaši bija aprakstīts par puisi, kuru par uzvedību un nemācīšanos izlika no trīs skolām, kas mūsdienās arī ir ļoti populāri,» saka Kristīne. Žēl, ka to nedzird Selindžers - ka 1951. gadā spējis «aprakstīt pusaudžu dzīvi mūsdienās».
Kādas ir galvenās pusaudžu sajūtas? «Noskaņojumu maiņa. Dažreiz vienā momentā var būt priecīgs, otrā - ļoti dusmīgs, un daudzi pieaugušie to nesaprot,» skaidro Valda. «Dažreiz ir tādas emocijas, ka gribas raudāt. Pieaugušajiem tas liekas pārāk bērnišķīgi,» piekrīt arī Viktorija. Sarunu ieinteresēti klausās Kristiāns, eksperts vecumā grupā 11+. «Man patika Debesu vanags, meitenes jau teica. Tur bija par draudzību, kuras laikā var atrast jaunus draugus un arī mīlestību. Tas ir pats galvenais, es tā domāju.» Kristiāns turklāt neuzskata, ka tas, ko lasa meitenes un zēni, īpaši atšķirtos.