Āzija eksportē visvairāk
Domnīca aprēķinājusi, ka no 2007. līdz 2011. gadam visā pasaulē pārdots par 24% militārā bruņojuma vairāk nekā laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam. Ja skata atsevišķi pasaules daļas, pēdējos piecos gados visvairāk - 44% - no kopējā notirgotā bruņojuma apjoma nonācis Āzijā un Klusā okeāna reģionā. Tālāk seko Eiropa ar 19%, Tuvie Austrumi ar 17%, Ziemeļamerika un Dienvidamerika ar 11%. Vismazāk - 9% - no kopējā piecgadē pārdotā ieroču daudzuma nonācis Āfrikā.
Pasaules lielākais bruņojuma importētājs no 2007. līdz 2011. gadam bijusi Indija, kas šajā laikā iepirkusi 10% no pasaulē pārdotā kopējā ieroču apjoma. «Indijas konvencionālo ieroču imports laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam pieaudzis par 38%, salīdzinot ar laikposmu no 2002. līdz 2006. gadam,» teikts SIPRI ziņojumā.
Indijai seko Dienvidkoreja (6%), Pakistāna un Ķīna (pa 5%), bet vadošo piecnieku noslēdz Singapūra (4%). Tādējādi sanāk, ka šīs valstis kopā iepirkušas 30% no pēdējos piecos gados starptautiskajā tirgū pārdotajiem ieročiem. Tomēr ziņojuma autori piebilst, ka «Āzijā lielākās ieroču importētājas attīsta savu ieroču industriju un samazina atkarību no ārējiem piegādes avotiem». Šo apgalvojumu apstiprina Ķīna, kas 2006. un 2007. gadā bija pasaulē lielākā ieroču importētāja. Tās līderpozīciju zaudēšana saistīta ar ķīniešu centieniem modernizēt savu militāri rūpniecisko kompleksu.
Ražotājiem milzu peļņa
Ja ir pircēji, tad jābūt arī pārdevējiem. SIPRI apkopojums rāda, ka piecas lielākās ieroču un bruņojuma eksportētājas ir ASV, Krievija, Vācija, Francija un Lielbritānija. Tām seko Ķīna, kas pēdējos gados strauji palielinājusi ieroču eksporta apjomu. Tomēr jāņem vērā, ka lauvas tiesa no Ķīnā ražotā bruņojuma nonākusi Pakistānā. «Ķīna līdz šim nav sasniegusi vērā ņemamus panākumus nevienā citā nozīmīgākajā ieroču tirgū,» secina pētījuma autori.
Stokholmā bāzētais institūts aprēķinājis, ka 2010. gadā pasaules simts lielākie bruņojuma ražotāji (neieskaitot Ķīnu) pārdevuši ieročus un aizsardzības sistēmas 411 miljardu dolāru (217,8 miljardi latu) vērtībā, kas ir par procentu vairāk nekā 2009. gadā, kad vadošie ieroču izstrādātāji iekasēja 409 miljardus (216,7 miljardi latu). «2010. gada dati kārtējo reizi parāda lielāko tirgus spēlētāju iespējas turpināt pārdot ieročus un militāros pakalpojumus, neskatoties uz to, ka pašreizējā finanšu krīze ietekmē citas nozares,» SIPRI eksperte Sjūzena Džeksone stāsta The Local.
Satraucošs ir fakts, ka pēdējos gados pieaudzis bruņojuma eksports uz valstīm, kur pie varas atrodas autoritāri un pusautoritāri režīmi. Piemēram, Sīrija, kur jau gadu autoritārā prezidenta Bašāra el Asada spēki cīnās pret opozīciju atbalstošajiem nemierniekiem, no 2007. līdz 2011. gadam palielinājusi bruņojuma importu par 580%, salīdzinot ar iepriekšējo piecgadi. 78% iepirkto ieroču nāca no Krievijas, kas arī pašlaik turpina Sīrijas apbruņošanu, neskatoties uz ASV un Eiropas Savienības aicinājumiem to nedarīt.
Zviedrijā pirms dažām nedēļām izcēlās pamatīgs skandāls pēc tam, kad publiskajā telpā noplūda slepena informācija, ka valdības pakļautībā esošā Aizsardzības pētījumu aģentūra slepeni palīdzējusi Saūda Arābijai plānot militārās rūpnīcas celtniecību. Valdība šādas ziņas noliedz, bet bijušie aģentūras dalībnieki apgalvo, ka politiķi zinājuši par sadarbību ar vienu no represīvākajām valstīm pasaulē.