Uzņēmuma Lido dibinātājs
Ko jūs, būdams uzņēmējs, sagaidāt no vēlēšanām?
Primāri ir jāskatās no biznesa puses. Nevar tikai no politiskās - lai skaisti izskatītos Briselē, kā tur varētu spodrināt savas medaļas, meklētu sev darba vietu. Pamatprincips, ko tagad redzu - mūsu lielie spēlētāji tēmē uz vēl lielākiem amatiem, bet valsts un sociālie jautājumi viņiem ir otrajā plānā. To jau redz pēc mūsu ārlietu ministra, kā viņš cenšas izkalpoties. Ja politiķi raudzītos no biznesa viedokļa, sociāli atbildīgi, kā tas ir Somijā, manuprāt, mēs dzīvotu daudzkārt labāk.
Mūsu politiķi ir iegājuši stagnācijā, pārāk daudz domā par savu labumu. Jāielaiž kāds nopietns konkurents, lai tas ūdens nesastāvas. Šobrīd jauns spēlētājs ir, un tas ir pozitīvi. Cerīgi.
Tas nevairos partiju savstarpējo konfliktēšanu?
Kad man jautā par konkurentiem biznesā, es saku: man nav konkurentu, man ir kolēģi. Un es mācos no viņiem, viņi no manis. Ja uztveršu kā konkurentus, tas novedīs pie domstarpībām, pie tā, ka viens otru neuzrunājam. Ja mēs mācētu uzrunāt jebkuru un jebkurā vietā (mūsu - īstā latviešu valodā, bez dažādiem angļu un krievu vārdiem), manuprāt, mēs daudz labāk viens otru saprastu. Un es gribētu ieteikt mūsu politiķiem dzīvot šādā veidā. Ar sapratni. Bet viņi pēdējā laikā sāk pārkāpt pat ētiskās, cilvēciskās normas. Mēs - tauta - to jūtam. Viņi paši bojā cieņu pret sevi.
Ko no biznesa viedokļa vajadzētu mainīt?
Primāri - nodokļu sistēmu, kas šobrīd sakārtota tā, lai būtu ēnu ekonomika. Mēs pārgājām no sociālisma kapitālismā, un momentā mums uzliek grožus - valsts pārvalde grib pelnīt tikpat daudz kā tajās valstīs, kas sevi sakārtojušas gadu simtiem. Bet mēs esam nabagi. Ja cilvēki netiek galā ar nodokļiem, viņi meklē veidu, kā izdzīvot ēnu ekonomikā. Daudziem tas izdevīgi - juristiem, tiesām ir darbs no tā. Un ir konverti. Tiem, kas šādā situācijā ieinteresēti, arī ir vara šobrīd. Tāpēc jau esošā vara tik asi reaģē uz jaunpienācējiem. Viņi negrib šo sistēmu mainīt.
Kad atnāk pie manis kādi kontrolieri, es nemaz neeju lejā - kontrolējiet! Man viss ir kārtībā. Es cenšos, un, ja man ierauga kādu nekārtību, tad es to izzinu un sakārtoju. Bet mūsu tautai un mūsu valsts institūcijām nav saprašanās savā starpā. Likumdevēji likumus sakārto, kā pašiem gribas. Un viņiem gribas, lai mēs vairāk klanāmies. Jo lielāka ēnu ekonomika, jo vairāk mēs klanāmies.
Ja PVN šobrīd būtu 7%, jau šodien es varētu darbiniekiem maksāt Eiropas līmeņa algas. Ja no, piemēram, 800 eiro PVN nomaksāju 21%, tas ir aptuveni 170 eiro, kas paliek algai? Un cik paliktu, ja nodoklis būtu 7%?
Valsts pārstāvji pārdzīvo, ka nodokļa samazināšana radītu robu budžetā.
Ja būs zemi nodokļi, visi tos maksās! Var taču līdz ar nodokļu samazināšanu pieņemt normu: ja pieķersim, ka nemaksā, licence nost! Un ieguvumu var matemātiski aprēķināt, bet tikai ne tā, kā tagad to dara, kad saņemto naudu redz, bet neiekasēto pat negrib redzēt. Tā mēs valsti nekad nesakārtosim. Ja tā turpina, tad tik jāpieliek vēl nodokļi un jāskatās, cik vēl nemaksās. Uz tiem, kas godīgi maksā, lai visa valsts stāv? Tad arī viņi aizbrauks.
Risks, ka aizbrauks ne tikai cilvēki, bet arī bizness...
Ja arī bizness aizbrauks, šajā valstī vispār nekā vairs nebūs. Tukša vieta gan nepaliks, ienāks, nezinu, krievi vai amerikāņi, kam politiski vajadzētu gribēt šeit būt. Bet tā vairs nebūs Latvija.
Ja nodokļu sistēmu sakārtotu, es varu garantēt, ka 50% no cilvēkiem, kas aizbraukuši, atgrieztos.
Kaut ko mainīt ir iespējams?
Ir iespējams. Noteikti.