Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Var uzplaukt plaģiātisms

«Mēs uzrakstīsim Tev svarīgo! Esejas, domraksti, recenzijas un studiju darbi - mēs izstrādājam akadēmiskos darbus par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu!» ar šādu uzsaukumu jau trīs nedēļas darbojas portāls akademika.lv, kas, pēc pašu teiktā, nodrošina akadēmiskās konsultācijas un darbu paraugus. Augstskolu pārstāvji gan ir pārliecināti, ka tas ir klajš ētikas, kā arī, iespējams, juridisko aktu pārkāpums.

Un, lai gan nevienam nav noslēpums, ka akadēmisko darbu rakstīšanu studentiem par naudu piedāvā gan privātpersonas sludinājumu portālos, gan citi līdzīga tipa portāli, tomēr šis ir pirmais gadījums, kad šāda veida portāla darbība tiek deklarēta kā atbilstoša Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

Nesaskata problēmas

Par 60 lappušu gara maģistra darba ekonomikā izstrādi studentam būtu jāmaksā portālam akademika.lv vismaz 540 eiro. Atkarībā no akadēmiskā darba līmeņa cenas svārstās no pieciem līdz 25 eiro par vienu lapu. Portāla īpašnieki apgalvo, ka piedāvātie darbi nav plaģiāti, jo katrs darbs tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma un iepriekš nekad nav publicēts. Portāla lietošanas noteikumos arī rakstīts, ka klientam jāapstiprina, ka šie darbi nav nododami tālāk. Tas nozīmē, ka par samērā lielu summu studentam tiek piedāvāts, piemēram, maģistra darba paraugs, no kura students var vien iedvesmoties. Tomēr, iedziļinoties sīkāk, šķiet, tās ir tikai atrunas. Piemēram, portāla konsultants sarakstē liek noprast, ka darba paraugu tomēr var arī uzdot par savu. Uz jautājumu, vai tomēr nesanāks plaģiāts, ja students to nodos, konsultants atbild: «Kurš to noteiks? Iedomājies, ka arī mēs vienkārši izliksim tavas domas uz papīra. Tehniski tas nav plaģiāts, bet gan tavs darbs, kura tapšanā būsim piedalījušies mēs.» Šādu saraksti sociālajos tīklos publicējis Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks. Dienai diemžēl neizdevās pašai sazināties ar portāla konsultantiem, tomēr portāla īpašnieks Aivars Platonovs uz Dienas jautājumiem atbildes sniedza.

Ideja piedāvāt šādus pakalpojumus A. Platonovam radusies vēl studiju laikā, redzot, ka regulāri ir daudz studentu, kas, nespējot sadarboties ar pasniedzējiem un tikt galā ar saviem studiju darbiem, meklē palīdzību pie studiju biedriem. Ētikas normu pārkāpumus viņš te nesaredz, jo informē klientus, ka darbus nedrīkst uzdot par saviem. Viņš arī piebilst, ka klienti ir pilngadīgas personas un viņiem pašiem būtu jāizvērtē, kādā apmērā un cik godīgi viņi izmanto saņemtos pakalpojumus. Tomēr garantēt to, ka šos darbus studenti neuzdod par saviem, viņš nevar: «Mums nākas uz to godprātīgi paļauties, gluži tāpat, kā sabiedrība paļaujas uz to, ka līdzcilvēki mums neuzbruks, neapzags mūs vai neradīs kādu citu kaitējumu.» Savukārt sarunās par to, kas tad viņa izpratnē ir plaģiāts, viņš ieslīgt nevēlas. Tāpat Dienai netika atklāts, cik darbinieku portāls piesaistījis un kāds ir viņu atalgojums. Mājaslapā gan norādīts, ka komandu veido pieredzējuši nozares profesionāļi. Portālā arī gozējas darba sludinājums, kur kā potenciālie autori tiek uzrunāti studenti, kuri ir spējīgi diennaktī izstudēt pat desmitiem grāmatu.

Nav šaubas par plaģiātu

Lai arī kādā veidā tiek formulēta portāla darbība, K. Sedleniekam nav šaubu, ka te runa ir par plaģiātu. Viņš Dienai paskaidroja, ka jebkura cita autora darba uzdošana par savu ir plaģiāts. Viņš ir pārliecināts, ka portāls nepiedāvā akadēmiskās konsultācijas, bet gan studentu vietā uzrakstīt viņu darbus. Savukārt, ja studenti vēlas apskatīties kādu akadēmisko darbu paraugus, lai smeltos iedvesmu, ar tiem ir pilnas bibliotēkas un datubāzes internetā, turklāt par brīvu.

Izveidojušās situācijas dēļ, pēc K. Sedlenieka domām, cietīs paši studenti. Turpmāk augstskolas mācībspēki ar daudz lielāku uzmanību un aizdomām skatīsies uz tiem studentiem, kuri neveiksmīgāk aizstāvēs savus akadēmiskos darbus. Piemēram, var būt situācijas, kad studenti savu godprātīgi uzrakstīto darbu aizstāv sliktāk, piemēram, slimības vai uztraukuma dēļ, tomēr turpmāk uz to skatīsies ar aizdomām. Arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) sola vēl vairāk uzraudzīt plaģiātismu studentu darbos. RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna Dienai norādīja, ka portāla piedāvātie pakalpojumi degradē augstākās izglītības prestižu un kvalitāti, jo tiek zaudēts pamatojums, kāpēc augstākā izglītība vispār ir vajadzīga. Tā ir nepieciešama, lai cilvēkos radītu iemaņas un prasmes, bet tās nevar rasties, ja studenti paši neraksta savus darbus un viņu vietā to izdara citi, pie tam piedāvājot to kā maksas pakalpojumu.

Skarbu nosodījumu ir izteikusi arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). Viņa norādījusi, ka uzņēmumi un privātpersonas, kas piedāvā izstrādāt jebkāda veida akadēmiskus darbus, klaji pārkāpj ētikas normas. Pēc diskusijām sociālajos tīklos uzmanība pievērsta arī no Tieslietu ministrijas puses. Tās pārstāve Līva Rancāne Dienai teica, ka juristi šobrīd vērtē, vai portāla darbība nepārkāpj kādas likumu normas.

Lielu sašutumu radījis arī fakts, ka projekts finansēts ar Eiropas Savienības fondu palīdzību. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vineta Vilistere-Lāce Dienai paskaidroja, ka finansējums piešķirts projektā Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā. Uzņēmums SIA AKCL, kas izveidojis portālu, saņēmis atbalstu grafiskās identitātes un mājaslapas dizaina izstrādāšanai, to kopējās izmaksas ir 7317 eiro, LIAA līdzfinansējuma daļa bijusi 6219,55 eiro. Patlaban LIAA ir pieprasījusi detalizētu informāciju biznesa inkubatoram Magnus par uzņēmumam piešķirto atbalstu un uzņēmuma darbību inkubatorā, un kādēļ portāla darbība atšķiras no pieteikumā norādītās darbības, proti, akadēmiskajām konsultācijām. Tas nozīmē - pastāv iespēja, ka ieguldītā nauda būs jāatmaksā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?