Piemēram, komersants, kas tunelī galvaspilsētas centrā šobrīd tirgo apreibinošus augu maisījumus, lai iegūtu īres tiesības, RDSD konkursam iesniegtajā pieteikumā norādījis, ka telpas viņam nepieciešamas saimniecības preču tirdzniecībai, liecina departamenta pārstāves Ilzes Ķēdžes sniegtā informācija. Uzņēmējs par kioska īri pašvaldībai maksā 90 latu mēnesī, un līgums ar viņu noslēgts uz septiņiem gadiem.
«Uz brīvo tirdzniecības vietu nomu gājēju pazemes tunelī var pieteikties ikviens uzņēmējs neatkarīgi no tā, vai viņš tirgo zeķes, bulciņas vai ko citu. Īres tiesības piešķiram konkursa kārtībā un līgumu slēdzam ar tiem, kuri sola augstāko cenu,» Dienai skaidro RDSD Transporta būvju uzturēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Andris Binde.
«Rīgas domes uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju drošību un labklājību, nevis iekasēt naudu, izīrējot rīdziniekiem piederošas telpas aizdomīgu vielu tirgotājiem. Tas ne vien bojā pilsētas seju, bet paaugstina noziedzības līmeni,» uzskata Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (V), piebilstot, ka RDSD darbiniekiem, kuri pieļauj šo vielu tirgotāja darbošanos gājēju tunelī, būtu jākaunas Rīgas iedzīvotāju un likumsargu priekšā un savs amats jāatstāj.
Tikmēr policija pirms dažām dienām veica reidus apreibinošo vielu tirdzniecības vietās visos Rīgas rajonos, atrodot un atsavinot vairāk nekā tūkstoš iepakojumu ar dažādiem augu valsts izcelsmes maisījumiem, kam tiks veikta ekspertīze. «Reidos kopā ar policijas darbiniekiem pie aizdomīgo vielu tirgotājiem ierodas vesela brigāde - gan ieņēmumu dienesta, gan Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta, gan Valsts darba inspekcijas pārstāvji. Bieži vien pārdevējiem nav darba līgumu, tāpat netiek izsisti čeki un netiek ievēroti drošības noteikumi. Šo pārkāpumu dēļ tirgotavu darbību izdodas uz laiku apturēt,» skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis. Viņš piebilst - lai gan vairākumā vietu tiek tirgots viena veida maisījums, kas oficiāli ir atļauts, un tirgotājiem nebūtu pamata to slēpt, vienā narkobodē policisti uzgājuši kafijas automātā paslēptu seifu, kurā glabājās vairāk nekā pustūkstotis iepakojumu ar pagaidām vēl nenoskaidrotām vielām. «Ja ekspertīzes rezultātā tajās tiks konstatēti aizliegti piemaisījumi, vielas varēs pielīdzināt heroīnam un tirgotājiem draudēs kriminālatbildība,» norāda T. Sadovskis.
Ar narkotirgoņu darbības sekām ikdienā vistiešāk saskaras Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centra darbinieki. «Katru dienu pie mums nonāk vairāki šo apreibinošo, it kā legālo, maisījumu lietotāji - daļu no viņiem atved policija, lai veiktu ekspertīzi un konstatētu iespējamo narkotisko vielu klātbūtni organismā. Taču vairākums akūtas psihozes stāvoklī atceļo ar ātro palīdzību, jo jūtas fiziski slikti un uzvedas neadekvāti,» atklāj ārstniecības iestādes Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna. Viņa novērojusi, ka šie augu maisījumi spēj provocēt psiholoģisku slimību attīstīšanos, tāpēc daudziem it kā nevainīgo un plaši pieejamo vielu lietotājiem Tvaika ielas stacionārā jāārstējas pat mēnešiem. «Diemžēl lielākā daļa cilvēku - pārsvarā jaunieši - pēc izveseļošanās turpina lietot šīs vielas, jo tās izraisa tikpat spēcīgu atkarību kā īstās narkotikas. No aizliegtajām psihotropajām vielām augu maisījumi atšķiras vien ar to, ka tiem pievienotie atkarības izraisītāji ir sintētiski, nevis dabiski,» norāda A. Stirna.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis skaidro, ka apreibinošo vielu maisījumu izplatība šobrīd ir visas Eiropas un arī pasaules problēma: «Loģika ir vienkārša - vielu var aizliegt tikai tad, ja tā kaitē veselībai, un mūsu valstī par to atbild Veselības ministrija, kam būtu jāveic ekspertīzes un, ja rodas pamats kādu sastāvdaļu kriminalizēt, jāiesniedz priekšlikumi likumdevējam, kurš procesu virzītu tālāk. Tikai šādā veidā, visām varas iestādēm sadarbojoties, legālo narkobiznesu varētu ierobežot,» uzskata J. Bekmanis.
Diena jau rakstīja, ka tā sauktās legālās narkotikas ir ķīmiskas vielas, kuru lietošana rada marihuānai līdzīgu efektu. Piemēram, Jelgavas domes vadība šo maisījumu tirdzniecības rūpalu savā pilsētā mēģina ierobežot, aicinot vietējos uzņēmējus neiznomāt tirdzniecības platības aizdomīgo vielu pārdevējiem, kuri, lai panāktu telpu īres līgumu noslēgšanu, īpašniekiem mēdz neatklāt savu patieso darbības veidu, līdzīgi, kā tas konstatēts Rīgā.