Vācijā populārais tabloīds Bild am Sonntag pagājušajā nedēļā rakstīja, ka aptuveni 400 elites kaujinieku ASV privātā militārā uzņēmuma Academi uzdevumā piedalās Ukrainas valdības izvērstajā «pretterorisma operācijā» valsts austrumu pilsētās, kurās kontroli ir pārņēmuši promaskaviskie separātisti.
Izdevums apgalvo, ka šādu informāciju ieguvis no avotiem Vācijas Federālajā izlūkošanas dienestā (BND). Bild am Sonntag, raksta, ka vācu specdienests kā savu avotu minējis amerikāņu kolēģus. BND par amerikāņu algotņu klātbūtni Ukrainā aprīlī esot informējis arī Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Avīze raksta, ka kancleres birojs un BND nav nedz noraidījuši, nedz apstiprinājuši šīs ziņas.
«Mēs Bild am Sonntag un citiem izdevumiem paskaidrojām, ka šie stāsti [par algotņiem] ir blēņas,» Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretāre Ketlīna Haidena sacīja izdevumam Stars and Stripes. «Publikācijā minētais uzņēmums jau pirms diviem mēnešiem noraidīja šādu informāciju.»
Pirmoreiz baumas par to, ka Academi un citas drošības kompānijas ASV valdības uzdevumā veic uzdevumus Ukrainā, plašāk - pārsvarā Krievijas valdības kontrolētajos medijos - izskanēja martā. Tika pat ziņots, ka Vašingtona privātajām drošības firmām par darbu Ukrainā mēnesī maksājot 8 miljonus dolāru (5,7 miljoni eiro), bet algotņu atalgojums dienā esot no 300 līdz 1500 dolāriem (217-1000 eiro).
Toreiz Academi un vēl viens amerikāņu uzņēmums - Greystone - noraidīja apgalvojumus, ka viņu darbinieki atrodas Ukrainā.
Arī Krievijas valdība vairākkārt ir nākusi klajā ar paziņojumiem par rietumvalstu algotņu esamību nemieru pārņemtajā Ukrainā. Aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pilnā nopietnībā apgalvoja, ka Ukrainas dienvidaustrumos ieradušies 150 amerikāņu, kuru uzdevums esot palīdzēt apspiest separātistus. Šonedēļ S. Lavrovs paziņoja, ka «Krievijai ir nopietnas aizdomas, ka Ukrainas dienvidaustrumos darbojas ASV algotņi».