Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) teic, ka rindu problēma ir aktuāla tikai dažās pilsētās, tādēļ viņš aicina pašvaldības kopā ar vecākiem rast kopīgu risinājumu. Tomēr vecāki pauž apņēmību «iet līdz galam, jo tas ļoti personīgi skar tieši viņu makus», _Dienai_ teic vecāku iniciatīvas grupas pārstāve Diāna Blūma.
«Nauda seko bērnam ir princips, kas vecākiem brīvi ļauj izvēlēties bērnudārzu gan pēc izmaksām, gan izglītības kvalitātes un atrašanās vietas, nezaudējot pašvaldības līdzfinansējumu,» tiek skaidrots vecāku iniciatīvas grupas izveidotajā interneta vietnē naudaseko.lv. Pēc iniciatīvas grupas veiktajiem aprēķiniem, sadalot finansējumu uz visiem pašvaldības bērniem, ikvienam mēnesī pienāktos 106 lati, par kuriem pēc vecāku izvēles varētu apmeklēt pašvaldības vai privāto bērnudārzu.
«Šāds princips ir jāattiecina uz visu valsti, nevis tikai Rīgu,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC). Viņa norāda, ka vecāku iniciatīvas grupas rosinātais princips «nauda seko bērnam» valstī patlaban tiek attiecināts tikai uz valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai. Tas nozīmē, ka valsts garantē pedagogu darba algas samaksu ne tikai pašvaldības iestādēs, bet arī privātajās izglītības iestādēs par obligāta izglītības vecuma bērnu, sākot no pieciem gadiem, apmācību. Pārējās izmaksas sedz iestādes dibinātājs - pašvaldība vai privātais uzņēmējs. Šī iemesla dēļ principu «nauda seko bērnam» nevar izmantot, apgalvo E. Aldermane.
Savukārt R. Broks norāda, ka principa ieviešana būtu sarežģīta, jo pirmsskolas izglītības finansēšana - līdz piecu gadu vecumam - pilnībā tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta - pedagogu darba samaksa un uzturēšanas izdevumi, kas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgi. Princips «nauda seko» nozīmētu kardināli atšķirīgu finansēšanas sistēmu, kas pirms ieviešanas būtu rūpīgi jāvērtē un jāmodelē. «Problēma ar rindu uz vietām bērnudārzos ir atsevišķās pilsētās, tāpēc aicinu šīs pašvaldības kopīgi ar vecākiem meklēt racionālāku piedāvājumu problēmai,» rosina par nozari atbildīgais ministrs.
«Mums ir svarīgi, lai rūpētos par katru bērnu no 1,5 gadu vecuma, nevis tikai tiem, kuri ir sasnieguši piecus gadus. Mēs pašreiz konsultējamies ar juristiem, lai saprastu, kāda likuma norma būtu jāmaina. Bet man liekas, ka tā nebūtu vecāku kompetence pateikt, kurš likums ir jāmaina, ja to grib lielākā daļa sabiedrības,» teic D. Blūma. Tāpat vecāku pārstāve uzsver, ka ANO konvencija par bērnu tiesībām paredz, ka valstij vecākiem ir jāsniedz palīdzība bērnu audzināšanā.
«Katrā gadījumā ļoti interesants viedoklis, tas pavērtu plašākas iespējas savus bērnus iekārtot šādās iestādēs,» vecāku rosinājumu vērtē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Jānis Strazdiņš (ZZS). Viņaprāt, šādu principu varētu mēģināt īstenot bagātākās pašvaldības. Tomēr tā ieviešanai valstiskā līmenī būtu nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuri valsts makā patlaban nav atrodami. Viņš uzteic RD rīcību rindu mazināšanā - pašvaldības finansētu grupu izveidi privātajos bērnudārzos. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī vecāki iebilst pret rindu reģistrācijas kārtību RD pirmsskolas iestādēs.