Aktiermākslas studijas ir Janas vēlmju saraksta augšgalā un, ja viņu tajās uzņems, viņa gatava studēt par jebkādu mācību maksu, savukārt ja būs jāizvēlas kāds no pārējiem variantiem, tad gan liela nozīme būs tam, vai izdosies tikt budžeta grupā. Līdzīgi domā arī Janas klasesbiedri. «No dažiem esmu dzirdējusi - ja netiks budžetā, ies nevis studēt, bet strādāt,» Jana stāsta.
Viņa pati gan līdzekļus studiju pirmajam gadam jau nodrošinājusi, iegūstot Salaspils pašvaldības stipendiju, ko tā piešķir sekmīgiem un sabiedriski aktīviem novada jauniešiem. Tomēr pēc gada būs jādomā tālāk. Jana mēģināšot pieteikties arī kādai mecenātu stipendijai un kā risinājumu apsver arī studiju kredītu vai strādāšanu paralēli studijām. «Daudzi gan saka, ka darbu ar mācībām ir grūti apvienot. Bet es jau tagad ikdienā daru daudz, tāpēc domāju, ka tiktu galā. Man patīk, ka viss notiek tādā virpulī,» Jana smaida.
Rotē un konkurē
Līdzīgas pārdomas par naudu patlaban šķetina arī daudzi citi 12. klašu beidzēji, pārsvarā gan cerot iekļūt valsts budžeta finansētajās studiju vietās. To ik gadu novēro augstskolas. «Lielākajai daļai no mūsu topošajiem studentiem ir ļoti svarīga iekļūšana budžetā. Gan reflektantiem, gan viņu vecākiem ir detalizēti jāizskaidro par rotāciju, kā arī par studiju kredītiem. Diemžēl ir atsevišķi gadījumi, kad reflektants, netiekot budžeta grupā, izvēlas nestudēt vispār vai arī izvēlas pavisam citu studiju programmu, kurā vēl ir brīvas budžeta vietas,» teic Santa Tuherma, profesionālās karjeras konsultante Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņa stāsta, ka LLU, kā daudzās augstskolās, pilna laika studentiem pēc katra semestra notiek studentu rotācija jeb konkurss uz valsts finansētajām studiju vietām, kur uz iekļūšanu budžetā, labi mācoties, var pretendēt arī tie, ka iepriekš studējuši par maksu. «Līdz ar to starp studentiem ir jūtama konkurence, dažās studiju programmās tā ir lielāka, citās - mazāka. Konkurence motivē studentus turēties līmenī un sekot savām sekmēm,» S. Tuherma saka.
Konkurences gaisotne valda arī privātajās augstskolās, jo arī lielā daļā no tām ir rotācija uz studiju maksas atlaidēm vai augstskolas budžeta vietām sekmīgākajiem studentiem. Piemēram, Biznesa augstskolā Turība (BAT) ik gadu tiek piedāvātas 35 budžeta vietas un 82 stipendijas, no kurām 10 budžeta vietas un divas stipendijas ir valsts finansētas, stāsta BAT Studiju informācijas centra vadītāja Iluta Ernstsone. Pašas augstskolas piešķirtā stipendija Ls 400 gadā var tikt piešķirta arī kā studiju maksas atlaide. Ir arī dažādi citi (ap 14) studiju maksas atvieglojumi, kas ir 10-100% lieli. «Tādus saņem aptuveni trešdaļa studentu. Atlaidi var iegūt par pieteikšanos studijām ļoti savlaicīgi vai par ļoti labām sekmēm, aktīvu darbību studentu dzīves veidošanā, par augstskolas pozitīvas publicitātes veidošanu vai citiem sasniegumiem,» skaidro I. Ernstsone.
Viņasprāt, privāto augstskolu stratēģija piedāvāt savas budžeta vietas un studiju maksas atlaides arī turpmāk attīstīsies, un šīs iespējas kļūs arvien daudzveidīgākas. «Topošie studenti un viņu ģimenes pēdējos gados pārdomāti plāno ģimenes budžetu, ieguldījumu izglītībā. Bet augstskolas arvien sīvāk konkurē, jo vidusskolu absolventu skaits turpinās samazināties.»
Kredītus prasa mazāk
Ja topošais students akreditētā augstskolas programmā uzņemts maksas grupā, bet ar ģimenes finansēm nepietiek, viens no risinājumiem ir studiju kredīts. IZM Studiju un zinātnes administrācijas statistika gan rāda, ka pieteikumu skaits uz studiju kredītu un uz studējošā kredītu, kurš ļauj iegūt līdzekļus ikdienas izdevumu segšanai, pēdējos gados samazinās. Tajā pašā laikā kredītlīgumu vidējā summa, salīdzinot ar laiku pirms vairākiem gadiem, krietni augusi un patlaban ir ap Ls 3500.
Kredītu pieteikumu skaita kritumu novēro arī augstskolas. I. Ernstsone no BAT to skaidro ar studentu skaita mazināšanos un iespēju pretendēt uz budžeta vietu vai studiju maksas atlaidi. S. Tuherma no LLU savukārt norāda, ka no visiem valsts galvoto kredītu pretendentiem līgumi tiek noslēgti ar aptuveni 62-74%, un visbiežākā problēma studentu nespējā atrast galvotāju, kurš atbilstu izvirzītajiem nosacījumiem.
Pieprasījums neaug arī pēc banku piedāvātajiem komerckredītiem studentiem, un, kā komentē Nordea bankas Latvijā Kredītu produktu un pakalpojumu attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis, tas tuvākajā nākotnē arī netiek sagaidīts - pamatā demogrāfijas tendenču dēļ. «Tā kā nepiedāvājam studentu kredītus ar valsts galvojumu, tad šis nav masu produkts, kur izsniegto kredītu skaits mērāms tūkstošos. Pieprasījums pēc studiju un studējošo kredītiem ir stabils, un nav vērojamas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,» viņš piebilst.
Iespēja sekmīgajiem
Ja kredītu ņemt negribas, var mēģināt paralēli studijām atrast darbu un mācību maksu sapelnīt. Tiesa, vidusskolas absolventam izredzes uz nopietnu darbu ar pieklājīgu algu ir visai mazas, bet, ja tādu izdodas atrast, nereti cieš mācības.
Taču ir vēl kāds veids, kā studiju maksu «nopelnīt» - mecenātu stipendijas. Tādas administrē LU Fonds, Vītolu fonds, arī augstskolās pieejama informācija par šādu stipendiju piedāvājumu konkrētu virzienu studentiem. Vītolu fonda valdes locekle Inna Mogutova stāsta, ka ik gadu fonds saņem 400-500 pieteikumu no studēt gribētājiem, tomēr arī uz šo skaitu savu iespaidu atstāj demogrāfija. Pretendentu loku sašaurina arī tas, ka galvenā prasība ir vidējā atzīme, kas nav mazāka par 7,5. Vēl viens kritērijs ir topošo studentu sociālā situācija. «Pamatā stipendijas piešķiram tiem jauniešiem, par kuriem ir skaidrs, ka viņi bez mūsu atbalsta nevarētu izskoloties. Taču daudz kas atkarīgs arī no ziedotāja vēlmēm, un mums ir gods atbalstīt arī mācībās izcilos jauniešus, kuri nāk no materiāli nodrošinātām ģimenēm,» I. Mogutova saka.
Vērtēta tiek arī jaunieša izvēlētās studiju jomas aktualitāte valstī un viņa paša mērķtiecība. «Ja topošais students studiju pieteikumā norāda, ka grib studēt matemātiku vai mākslu, tad tas, visticamāk, nozīmē, ka viņš tomēr īsti nezina, ko vēlas. Skatāmies arī, ko jaunietis ir darījis, lai savu mērķi sasniegtu - kādi ir viņa sasniegumi olimpiādēs, par ko rakstījis zinātniskās pētniecības darbu skolā, ko ēnojis Ēnu dienā utt.,» I. Mogutova teic. Vītolu fonds piedāvā ap 600 stipendiju, ik gadu katru no tām piešķirot vienam jaunietim uz visu studiju laiku (ja vien jaunietis visus studiju gadus mācās sekmīgi). Ziedotāji gan te nāk klāt, te atbirst, taču pēdējos gados priecējot tendence, ka parādās arvien vairāk ziedotāju no Latvijas, kas atbalsta savu novadu jauniešus.