Tā tas varētu būt, ja vien vēja enerģijas projektu attīstītāji, saņemot kvotas elektroenerģijas ražošanai, vienlaikus neslēptos ārzonās, radot aizdomas par viņu mērķiem un korporatīvajām saitēm ar lēmumu pieņēmējiem.
Kopš 2007. gada nogales Ekonomikas ministrija (EM) piešķīrusi kvotas elektrības ražošanai no vēja kopumā 14 uzņēmumiem (dažiem nosaukumi nedaudz atšķiras, bet adrese, īpašnieki liecina, ka šis ir viena īpašnieka «projekts»). Kopējais piešķirtais kvotas apjoms - aptuveni 280 tūkstošu megavatstundu (MWh) gadā. Tomēr šobrīd tikai daži no kvotu saņēmējiem elektroenerģiju patiešām ražo un nodod tīklā. Virkne vēja projektu pagaidām ir tikai «uz papīra».
Kam pieder?
Uzņēmums TCK 2009. gada jūlijā ir saņēmis pagaidām lielāko kvotu (165 000 MWh), taču sākt ekspluatēt vēja stacijas plāno nākamgad. TCK valdes loceklis Renārs Urbanovičs uz Dienas jautājumiem atbild ļoti īsi: vēja stacijas atradīsies Ventspils novada Tārgales pagastā, tās būvēšot, tiklīdz tiks saņemta būvatļauja. Sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums projektam veikts 2008. gadā. Par projektā plānoto investīciju apjomu un finansējuma avotiem viņš komentēt nevēlējās, vien norādot, ka ieguldījumu plānots atpelnīt 9-10 gados. TCK dibinātājs ir a/s Aureus Kapitāls, kuras padomē ir pazīstamie Ventspils uzņēmēji Olafs Berķis, Igors Skoks un Genadijs Ševcovs.
Pēc saņemtās kvotas apjoma rēķinot, otrajā vietā ir kāds SIA Gilovigi (kvota 50 477 MWh). Tā īpašnieks ir Maltā reģistrēta kompānija Aeolus Investments Ltd, bet vienīgais valdes loceklis - Igaunijas pilsonis Henrijs Treude. Spriežot pēc Gilovigi izsniegtās licences, vēja ražošanu plānots attīstīt Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā. Pērn mediji ziņoja, ka Latvijas valsts meži uzņēmumam uz 12 gadiem iznomās ap septiņiem hektāriem zemes. Ekspluatācijā vēja staciju Gilovigi plāno nodot 2013. gada rudenī.
Būtisku kvotu (17 500 MWh) saņēmuši 22 uzņēmumi ar līdzīgu nosaukumu - W.e.s. (uzņēmumus atšķir vien nosaukumam pievienots numurs). Arī šī uzņēmuma īpašnieki reģistrēti ārzonā (Kiprā). Tā valdes loceklis Vladimirs Vahromovs sākotnēji pauda izbrīnu par Dienas interesi un savu solījumu atsūtīt rakstiskas atbildes neturēja. W.e.s. šā gada janvārī medijos pieminēts saistībā ar Latvijas Ornitologu biedrības protestu pret ieceri Ventspils novadā būvēt vēja stacijas. Uzņēmums attīsta vēja parku arī Priekules novadā. Lielākā daļa no stacijām darbu sāks nākamgad.
Līdzīga situācija ar uzņēmumu Vides enerģija (kvota - 17 400 MWh), īpašnieks reģistrēts, visticamāk, britu ārzonā (Visilex Experts Limited). SIA Enercom Plus (kvota 8000 MWh) dalībnieki saskaņā ar Lursoft ir Ivars Naglis (30%) un Igaunijā reģistrēts uzņēmums Sefe Team OU (70%). Šī uzņēmuma valdes locekle Ilze Bērziņa Dienai norādīja, ka pašlaik jau tiek darbināta viena vēja stacija Popē un vēl trīs stacijas sāks darbu līdz gada beigām.
Prakse nav normāla
«Ja jautājat, vai tā ir normāla prakse, ka kvotas ieguvušas kompānijas, kuru īpašnieki slēpjas ofšoros, tad mana atbilde ir - nē,» Dienai teica ekonomikas ministrs Artis Kampars, kurš ne reizi vien esot vērsies Finanšu ministrijā, lai tā risina «šo problēmu». Proti, lai jebkurā valsts iepirkumā, konkursā, valsts subsīdiju vai arī jebkurā citā mehānismā, kur valsts piedalās ar savu naudu, īpašnieku struktūra būtu maksimāli caurskatāma. Ja nav šāda regulējuma, kvotu konkursa kritērijos prasību atklāt uzņēmumu patiesos īpašniekus, kas noslēpušies ofšoros, neesot iespējams, uzskata ministrs.
Salīdzinot izsniegto un izmantoto kvotu daudzumu, var secināt, ka pašlaik uzņēmēji izmanto tikai dažus procentus no viņiem piešķirtā kvotu apjoma. EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele atzina, ka kvotas uzņēmējiem var atņemt, un to arī darot, ja netiek izpildīti iepriekš noteiktie termiņi stacijas darba sākšanai. Daudziem uzņēmējiem šis termiņš pienāks šā gada jūnijā. Līdz šim EM atcēlusi piecus lēmumus par kvotu piešķiršanu vēja stacijām.
Ņemot vērā pēdējo nedēļu sabiedriskās aktivitātes ap jaunajiem elektroenerģijas tarifiem, jāatgādina, ka tā saucamā zaļā enerģija tarifu pagaidām var ietekmēt tikai vienā - pieauguma - virzienā. Iespējams, attīstoties tehnoloģijām, «spiediens» uz tarifu nākotnē būs mazāks.