Valdība atkārtoti uzdevusi BAS iesniegt papildu informāciju un panākt vienošanos starp akcionāriem par būtiskiem nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai līdz nākamajai valdības sēdei, kas notiks 20. septembrī.
Steidzami jāfinansē
Finansējums vairāku desmitu miljonu latu apjomā būtu nepieciešams steidzami, vēl pirms valsts vienosies ar BAS par pamatkapitāla palielināšanas nosacījumiem, vakar medijiem atzinis lidsabiedrības kreditora Latvijas krājbankas vadītājs Ivars Priedītis, ziņo Delfi. Valsts ir izvirzījusi virkni nosacījumu, pirms tiek veikta pamatkapitāla palielināšana, ieguldot airBaltic vairāk nekā 50 miljonus latu (airBaltic vadītāja Bertolta Flika nomaiņa, akcionāra līguma maiņa, lidostas Rīga saglabāšana kā bāzes lidosta, papildu informācija par finanšu plūsmām starp airBaltic un BAS).
Vakar un pirmdien airBaltic pēkšņi paziņoja par vairāku avioreisu atcelšanu, nepaskaidrojot rīcības iemeslu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) preses konferencē pauda cerību, ka šāda airBaltic rīcība neesot ļaunprātīga, bet pamatota ekonomiskos apsvērumos. «Šī ir klaji destruktīva rīcība no Flika kunga puses,» savukārt norādīja V. Dombrovskis. B. Fliks laikrakstam Dienas Bizness nenoliedz, ka paredzēto reisu atcelšana ir iespējama arī perspektīvā un ir sava veida spiediena izdarīšana uz Latvijas valsti.
Lidosta Rīga (airBaltic bāzes lidosta) vakar piecos pēcpusdienā vēl nebija informēta par airBaltic rīcības motivāciju, pēkšņi atceļot reisus. Arī Tallinas un Viļņas lidostās par to nekādu ziņu nebija, Diena noskaidroja abās lidostās. Vakar airBaltic atcēla reisus uz pieciem galamērķiem - Stokholmu, Berlīni, Briseli, Tallinu un Viļņu. Pirmdien tika paziņots par reisu atcelšanu uz un no četrām pilsētām.
Raugās uz KNAB
Satiksmes ministrija (SM) ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā un KNAB, lai noskaidrotu, vai B. Fliku būtu nepieciešams atstādināt no amata uz izmeklēšanas laiku. Lēmumi, kas nāktu no tiesībsargājošo iestāžu puses, šķiet, pašreiz ir vienīgais ceļš B. Flika atstādināšanai, jo valstij kā airBaltic lielākajam akcionāram nomainīt kompānijas vadītāju liedz akcionāru līgums. Faktiski par atstādināšanu kopā ar saviem partneriem nāktos lemt B. Flikam pašam, jo viņš ir BAS līdzīpašnieks un BAS kontrolē ir gandrīz puse no airBaltic kapitāla. «Gaidām ātru reakciju no tiesībsargājošajām iestādēm,» teica U. Augulis.
Ģenerālprokuratūrā valsts ir iesniegusi divus iesniegumus par B. Flika darbību. Prokuratūra tos abus pārsūtījusi KNAB. KNAB pagaidām atturas no konkrētiem komentāriem par abu iesniegumu tālāko virzību un norāda, ka iesniegumi nodoti atbildīgajām amatpersonām, kuras vērtēs, kādā procesā - administratīvā vai kriminālprocesa - tiks veikta pārbaude.
Ģenerālprokuratūrā ar savu iesniegumu vērsies arī airBaltic, lūdzot izmeklēt politiķu izteikumus par darījumu, kurā uzņēmums par 9,6 miljoniem eiro pārdeva nepilnus 60 tūkstošus akciju. Par šo akciju izcelsmi un apstākļiem, kāpēc tās atbilstoši pērn aprīlī akcionāru pieņemtajam lēmumam netika dzēstas, skaidrības nav. Pastāvot bažām, ka šādi tiek mēģināts samazināt valsts daļu airBaltic, valsts vērsusies tiesā un Uzņēmumu reģistrā, kas pagaidām lēmuma pieņemšanu ir apturējis. SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa atzina, ka SM nav informācijas, kurš šīs «starpības akcijas» ir nopircis.