Jaunākās paaudzes politiķi varētu arī nezināt laikus, kad partijas jau iepriekš sāka dežūras pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), lai pirmās pagūtu iesniegt sarakstus. Tiem, kuri nakšņoja pie CVK, tika pastiprināta mediju uzmanība, bet citādi reģistrācijas kārtībai lielāka nozīme bija pašvaldību vēlēšanās. Saeimas vēlēšanās sarakstu kārtas numurus nosaka izlozē. No politiskajiem spēkiem, kuri jau ir apstiprinājuši kandidātu sarakstus, vēl neviens trešdien uz CVK nepošas. Pēc CVK pārstāvju rīcībā esošajām ziņām, sarakstus sākusi gatavot Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība, Suverenitāte un Vienoti Latvijai. To plāno darīt arī Jaunā konservatīvā partija, Saskaņa, No sirds Latvijai, Visu Latvijai!-TB/LNNK un Latvijas attīstībai, jo šie politiskie spēki izņēmuši sistēmas lietotājtiesības. CVK seminārā vēl piedalījušies pārstāvji no Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Krievu savienības un LSDSP, kas liecina par iespējamu gatavošanos vēlēšanām.
Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī. Atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās izmanto vēlētāju reģistru, vēlot Saeimu, var balsot jebku rā vietā Latvijā. Vēlētāju reģistra lietošanu arī Saeimas vēlēšanās deputāti noraidīja jau pirms gada, kad to atbalstīja tikai Reformu partijas deputāti, Solvita Āboltiņa (Vienotība) un neatkarīgais deputāts Viktors Valainis, kā pirmdien ārkārtas sēde atgādināja no Reformu partijas ievēlētais Valdis Liepiņš. Viņš arī brīdināja par riskiem, kas var rasties, pieņemot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz vēlētāju apliecību izsniegšanu. Likumu Valsts prezidents var nodot otrreizējai caurlūkošanai vai kāds var apstrīdēt arī Satversmes tiesā.
Lai pilsoņi varētu balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, viņu pasēs ir jāiespiež zīmogs, ko nevar izdarīt personas identifikācijas kartē, sēdē uzsvēra Lolita Čigāne (Vienotība). Viņa apgalvoja, ka vēlētāju apliecība ir droša un tajā ir ūdenszīmes, kas pasargās no viltojumiem. Apliecības pilsoņi varēs saņemt savas dzīvesvietas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās no 22. septembra līdz 3. oktobrim. Balsstiesīgajiem ārvalstīs, kur ir nedaudz vairāk kā 600 personu bez pasēm, būs iespēja saņemt apliecību tikai Latvijā. No valsts budžeta apliecību izgatavošanai paredzēti 5000 eiro.
«Pāreja uz vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās ir neizbēgama,» uzskata V. Liepiņš, kurš bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, bet tie neguva atbalstu. Viņš minēja, ka pilsoņi ārzemēs var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem, kas nav taisnīgi, jo daudzu saknes ir citos reģionos. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) atzina, ka V. Liepiņam ir vērā ņemami priekšlikumi, taču nav racionāli par tiem atklāt diskusiju dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Tas būšot nākamās Saeimas uzdevums - noteikt jaunu vēlēšanu kārtību.
Vēlētāju reģistra ieviešanai politiķi ir pretojušies gadiem, jo tas varētu mazināt gan vēlētāju aktivitāti, jo daudzi nedēļas nogalēs atstāj savas dzīves vietas, gan ierobežotu iespējas nobalsot par sev tīkamu kandidātu. Katru politiķi var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, kas tā nebija sākotnēji, kad partiju līderi bija lokomotīves visos vēlēšanu apgabalos. Aktīvākie ir praktizējuši savu atbalstītāju vešanu uz citu vēlēšanu apgabalu. Saeimas vēlēšanās līdz šim nevarēja nobalsot iepriekš, jo Satversme nosaka, ka vēlēšanas notiek vienu dienu. Tomēr politiķi ir izdomājuši veidu, kā tas būs iespējams. Pirmo reizi likumā ir paredzēts, ka trīs dienas pirms vēlēšanām var savu balsi nodot glabāšanā. Atšķirībā no iepriekšējās balsošanas, kas notiek visos iecirkņos, šāda iespēja būs aptuveni 60 vietās Latvijā, paskaidroja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Ārzemēs ir palielināts iecirkņu skaits, tur varēs nobalsot 96 vietās.