Kolorīts kandidāts
Valdošā Kristīgo demokrātu un brīvo demokrātu koalīcija atbalsta Lejassaksijas federālās zemes premjeru Kristianu Vulfu, bet opozīcijā esošās sociāldemokrātu un zaļo partijas izvirzījušas bezpartijisko kandidātu Joahimu Gauku. 70 gadu vecais mācītājs J. Gauks ir ļoti harismātiska personība; savulaik viņš izpelnījās vāciešu cieņu ar nepiekāpīgo cīņu pret Austrumvācijas komunistisko režīmu. Iespējams, J. Gauks varētu sagādāt pārsteigumu un prezidenta vēlēšanās pārspēt valdības atbalstīto K. Vulfu. Šāds iznākums būtu smags trieciens kancleres Angelas Merkeles valdībai, kuras popularitāte jau kritusies līdz neredzēti zemam līmenim. «Tā būtu katastrofa: koalīcijas beigu sākums,» laikrakstam Financial Times stāsta Bonnas Universitātes politologs Gerds Langūts.
Ārkārtas prezidenta vēlēšanas bija nepieciešamas, jo līdzšinējais prezidents Horsts Kēlers maija beigās negaidīti atkāpās no amata. Šādu lēmumu viņš pieņēma pēc tam, kad tika asi kritizēts par nepārdomātiem izteikumiem, kas varēja radīt nepareizu priekšstatu par Vācijas militārajām interesēm ārzemēs.
Par viņa aizstājēju valdošā koalīcija izvēlējās vienu no kristīgo demokrātu līderiem K. Vulfu, kurš uzvaras gadījumā kļūtu par jaunāko prezidentu Vācijas vēsturē. 51 gadu vecais K. Vulfs tiek vērtēts kā spējīgs, bet diezgan garlaicīgs politiķis. To nekādi nevarētu teikt par J. Gauku, kuram ir ļoti raiba biogrāfija. Savulaik viņš bija luterāņu garīdznieks Austrumvācijā, aktīvi iesaistījās cīņā pret komunistisko režīmu. Vēlāk, pēc Vācijas apvienošanās, viņam tika uzticēta komunistu slepenā dienesta Stasi arhīvu pārraudzīšana.
Gājiens ar zirdziņu
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka J. Gauks ir krietni populārāks par K. Vulfu. Taču prezidents tiek ievēlēts nevis tautas balsojumā, bet īpašā asamblejā, kurā piedalās parlamenta apakšpalātas deputāti un federālo zemju pārstāvji. Asamblejā ir 1244 delegāti, no kuriem 644 ir valdības atbalstītāji, tādēļ viņiem vajadzētu balsot par K. Vulfu. Taču balsojums ir aizklāts, tādēļ iespējami pārsteigumi. J. Gauka izredzes mazina tas, ka viņa uzvaru nevēlas pieļaut kreisie (Die Linke), kas izvirzījuši savu kandidāti Lukrēciju Johimsenu. «Esmu reālists un māku skaitīt,» atzina J. Gauks.
Pat ja viņam neizdosies izcīnīt uzvaru, opozīcijas «gājiens ar zirdziņu» būs palīdzējis iedragāt valdošās koalīcijas pozīcijas. Kristīgo un brīvo demokrātu vidū pēdējā laikā vērojamas lielas nesaskaņas, arī sabiedrības atbalsts ir zaudēts. Vācieši ir neapmierināti ar naudas tērēšanu Grieķijas glābšanai un valsts izdevumu apcirpšanu. Taču pagaidām A. Merkeles krišana netiek prognozēta. «Vācieši zina, ko viņi negrib, bet īsti nezina, ko viņi grib,» sarunā ar Reuters secina politologs Rolands Šturms.