Dienas veidotās diskusijas par profilakses nozīmi veselības aprūpē ietvaros eksperti bija vienisprātis, ka slimību riski ir jānovērš katram cilvēkam pašam, ievērojot pareizu darba un atpūtas režīmu, kā arī veselīgas ēšanas tradīcijas, sportojot, atsakoties no kaitīgiem ieradumiem, rūpējoties par emocionālā līdzsvara saglabāšanu. Lai sabiedrības paradumi būtu orientēti uz veselīgu dzīvesveidu, būtiska ir iedzīvotāju informēšana par profilaksi, pašvaldību īstenotā vides attīstīšanas politika, arī darbavietās valdošā gaisotne.
Latvijas iedzīvotajiem ir daudzveidīgas iespējas iegūt informāciju par profilaksi. Svarīgs uzdevums ir panākt, lai iedzīvotāji savas zināšanas par veselības profilaksi lietotu praksē, ekspertu diskusijā, kas notika Dienas viesistabā, norādīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Lai gan mūsu valsts iedzīvotāji ir informēti, kā jārūpējas par veselību, daudzi neatsakās no kaitīgajiem ieradumiem, jo cilvēkiem ir raksturīgi domāt, ka «ar mani jau nekas slikts nenotiks».
Ikvienam ir jāapzinās, ka veselība ir vērtība, bet Latvijā ar jēdzienu «veselība» bieži tiek saprasts laiks starp diviem ārsta apmeklējumiem, norādīja Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs sociālantropologs Roberts Ķīlis. Valstiskā mērogā ir jāņem vērā tas, ka veselīgs dzīvesveids ir sociāli un ekonomiski segmentēts, jo ir sabiedrības grupas, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu, un ir grupas, kam gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ veselības profilakse nav prioritāte.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātes dekāne Anita Villeruša ir pārliecināta, ka, neraugoties uz sabiedrības ekonomisko nevienlīdzību, ir svarīgi nodrošināt veselīgu dzīvesveidu visiem iedzīvotajiem, bet tas ir ilgtermiņa pasākums; preventīvajam darbam ir vajadzīgi labi speciālisti, kuriem jābūt piesaistītiem pašvaldībai.
«Pašvaldība nevar piespiest cilvēku no rītiem skriet, bet var ierīkot ērtu skrejceliņu,» uzsvēra R. Ķīlis un norādīja, ka sabiedrība var izmantot pieejamos pilsoniskos mehānismus, lai mudinātu pašvaldību ieguldīt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas iegūtos finanšu līdzekļus veloceliņa, skrejceliņu, parku un drošu rotaļlaukumu izveidē, jo tas dod ilgtermiņa labumu iedzīvotājiem, nevis «naudu dažās minūtēs izšautu gaisā - salūtā.»
Iedzīvotāju veselīgu ieradumu veidošanā svarīgs ir arī darba devēja atbalsts darbiniekiem. «Pozitīva pieredze ir somiem, kuri, īstenojot Ziemļkarēlijas projektu, ieviesa augļu un dārzeņu galdus uzņēmumu ēstuvēs, lai darbinieki pie savām pusdienām varētu uzturā lietot augļus un dārzeņus, kas turklāt bija bez maksas. Rezultātā ieradums ēst veselīgāk darbinieku vidū iesakņojās,» pastāstīja A. Villeruša.
Var secināt, ka videi, kas dienu no dienas mudina ievērot veselīgu dzīvesveidu, kā arī veselību nostiprinošu faktoru pieejamībai ir ļoti spēcīga pozitīva ietekme uz veselīgu ieradumu veidošanos sabiedrībā. Tieši tāpēc ir jārada vide, kurā cilvēkiem būtu pieejams veselīgs uzturs, ja apkārt būs tikai un vienīgi neveselīga pārtika, tad cilvēki to arī izvēlēsies. Savukārt izvēle no pieejamā veselīgā un pieejamā neveselīgā jau ir indivīda izglītotības jautājums, norādīja R. Muciņš.