Runa ir par Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz, ka turpmāk tabakas izstrādājumi tirdzniecības vietās nedrīkstēs būt izvietoti, izņemot specializētos veikalus. Šo priekšlikumu iesniedza daži Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, taču komisijas vairākums to noraidīja. Neraugoties uz to, Saeimas plenārsēdē deputāti otrajā lasījumā šo priekšlikumu apstiprināja. Tagad uz trešo lasījumu Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis iesnieguši priekšlikumu minēto likuma pantu izslēgt no likumprojekta. Par šo priekšlikumu jālem komisijai, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.
Iespējams, jāsaskaņo ar Eiropu
Kā uzsver gan Tieslietu, gan Ekonomikas ministrija, šādi grozījumi, kas regulē mazumtirdzniecību, ir tā dēvētie tehniskie noteikumi, kas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un visām dalībvalstīm. Tāpēc, kā norāda Sociālo un darba lietu komisijas atbildīgais referents Einārs Cilinskis, parlamentam jāvienojas, vai šo normu neizņemt no aktuālā likumprojekta un neveidot jaunu likumprojektu. Pretējā gadījumā, to iekļaujot, noteikti ievilksies saskaņošana ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kas nozīmē, ka pašreizējo likumprojektu galīgajā lasījumā nevarēs pieņemt līdz šā gada 20. maijam, kā to paredz direktīva.
Savukārt Veselības ministrijas vecākā eksperte atkarību uzraudzības jomā Alise Krūmiņa norāda, ka ministrija minēto normu atbalsta, jo tā ir saskaņā ar sabiedrības veselības uzlabošanas mērķiem un atbilst Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. «Pašlaik nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai tirdzniecības ierobežojumi ir tehniskie noteikumi, kas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Par to vēl nepieciešama diskusija, un deputāti būs tie, kas pieņems gala lēmumu. Taču no sabiedrības veselības viedokļa minētā norma ir visnotaļ atbalstāma,» skaidro A. Krūmiņa.
Viens no minētās normas iesniedzējiem Vitālijs Orlovs gan ierosināja saskaņošanu veikt pēc likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā, jo paredzēts, ka minētajai normai par tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumiem jāstājas spēkā tikai 2018. gada 1. jūlijā. Taču Tieslietu ministrijas pārstāvji savā atzinumā īpaši uzsver, ka Eiropas Komisijas prasība ir tiesību aktus saskaņot pirms to stāšanās spēkā. Tā ka nākamajā komisijas sēdē, uz kuru aicināti arī veselības un ekonomikas ministri, tiks izdiskutēts jautājums, vai minētais priekšlikums ir kvalificējams kā tehniskie noteikumi. Ja tā, tad, visticamāk, tiks veidots jauns likumprojekts, un diskusijas par priekšlikuma būtību uzvirmos ar jaunu sparu.
Lielajiem priekšrocības
O. Karčevskis norāda, ka lielveikali un lielie tirdzniecības centri būs daudz labākā situācijā nekā jebkurš mazais veikaliņš, jo, piemēram, lielveikalos un tirdzniecības centros ir pietiekami daudz vietas, lai izveidotu atsevišķu specializētu tabakas izstrādājumu veikaliņu ar atsevišķu ieeju. Mazajiem veikaliem šādu iespēju nav, taču «pircējs vēlas vienuviet vienā veikalā nopirkt visu sev nepieciešamo - gan saldējumu un limonādi, gan cigaretes. Līdz ar to veikali, kuros nebūs pieejamas cigaretes, un pārsvarā tie būs nelielie veikali un degvielas uzpildes stacijas, zaudēs pircējus».
V. Orlovs gan kategoriski noliedz jebkādu tirgus pārdali un lielo tirgotāju lobismu. «Mazajos veikaliņos arī drīkstēs būt cigaretes, tikai tās nedrīkstēs būt redzamas. Piemēram, laukos neviens pircējs taču no sava lauku veikaliņa, kurā ir cigaretes, nemēros vairāku kilometru garu ceļu uz lielveikalu tikai tāpēc, ka cigaretes nav redzamas un ir noslēptas acīm. Tā ka es nesaprotu, par kādu tirgus pārdali ir runa,» savu pārliecību pauž V. Orlovs.
Pretējās domās gan ir H. Danusēvičs, kurš uzsver, ja tiek pieņemti grozījumi, kas nesabalansē lielo un mazo tirgus spēlētāju intereses, klaji dodot priekšroku lielajiem, tad tā ir tirgus pārdale. «Mazajiem uzņēmējiem, īpaši laukos, vienkārši nebūs tādu līdzekļu, lai iegādātos speciālas slēgtas iekārtas cigarešu uzglabāšanai. Jāatceras, ka cigaretes ir akcīzes preces, un tās nevar vienkārši glabāt kastēs uz grīdas zem letes. Ir jābūt speciālām slēgtām tirdzniecības iekārtām, kurās tās glabāt. Daudziem mazo veikalu īpašniekiem vienkārši nebūs līdzekļu šādu iekārtu iegādei, līdz ar to viņi būs spiesti atteikties no cigarešu tirdzniecības, zaudējot konkurences cīņā,» uzskata Tirgotāju asociācijas prezidents.
Ir spēkā Somijā, Īrijā, Lielbritānijā
Šādu scenārija iespējamību apstiprina arī nelielas degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas Daugavpilī, īpašniece Jeļena Laičuka, kura Dienai stāsta, ka «mūsu uzpildes stacija nav būvēta vakar, līdz ar to tā pilnībā nebūs piemērota jaunajiem noteikumiem, ja tādi tiks pieņemti. Tas nozīmē vērienīgus pārkārtojumus tirdzniecības vietas izkārtojumā, kas prasa liekus līdzekļus, ar kuriem nelieliem uzņēmējiem nemaz nav tik vienkārši».
H. Danusēvičs vēl piebilst, ka šāda mazumtirdzniecības regulējuma nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī. «Jā, tāda prakse ir Krievijā un Baltkrievijā, taču nezinu, vai mums vajadzētu akli kopēt austrumu diktatūras, kas nerēķinās ar saviem mazajiem tirgotājiem,» norāda H. Danusēvičs. A. Krūmiņa gan oponē, ka šādi ierobežojumi jau pašlaik ir spēkā Somijā, Īrijā un Lielbritānijā.
Negatīva attieksme pret tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumiem ir arī Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālajai asociācijai. Tās valdes priekšsēdētājs Juris Stinka norāda uz konkurences mazināšanos starp mazumtirgotājiem, jo «mazajiem» nebūs līdzekļu attiecīgi aprīkot cigarešu tirdzniecības vietas, un, samazinoties legālo tabakas izstrādājumu pieejamībai, pieaugs kontrabandas cigarešu izplatība.»