Iedvesmo «vecie» klienti
Katrs no Avanti ceļojumu 64 kvadrātmetriem nes kādu drusku labsajūtas. Stāvas kāpnes uzvedīs jūs Stabu ielas koka nama otrajā stāvā, un tur sāksies - tēja, kafija, konfektes un zvilnis, kur atlaisties. Pat kases aparāts uzstutēts uz vecmāmiņas koka krēsla. Te pēc vairāk nekā desmit nozarē nostrādātiem gadiem Karīna un Taiga uzslēja savu tūrisma aģentūru, kas balstās uz īpašu attieksmi pret labi pazīstamu klientu loku. Jau sākot biznesu, viņas zinājušas, ka valstī tobrīd reģistrēts ap 300 tūrisma aģentūru. Un tomēr - viņas paļāvās uz iepriekšējā darbavietā iegūto pastāvīgo klientu sarakstu, piemeklēja košu vārdu «avanti» (uz priekšu, aiziet - itāļu val.) un sāka savu biznesu.
Visi daudzmaz saistīti
«Biju pārdegusi. Pirms diviem gadiem cilvēki ceļoja kā traki, un prasības bija spēcīgas. Meklēju klientam pašu smalkāko viesnīcu valstī, un arī ar to varēja nebūt gana,» atminas Karīna. Viņa bija nogurusi no zvaniem par lietusgāzēm otrā pasaules malā un atceltiem reisiem, tālab nolēma paņemt pauzi - aiziet uz brīdi no Vanilla travel jeb agrākā T.U.I., kur bija nostrādājusi desmit gadu. No pauzes gan čiks vien sanācis, jo klienti turpinājuši zvanīt un teikuši, ka gaidīs, kamēr viņa izlems atgriezties. Tā Karīna pauzējusi, līdz sapratusi, ka nekur tālu no tā, ko prot, neaizbēgs, un kopā ar vīru atvērusi savu biroju, pēc brīža piesaistot arī bijušo kolēģi Taigu. Tagad abas par iepriekšējo darba devēju saka visu to labāko. Tā bijusi skološanās pie labākās raudzes biznesa pārzinātājiem, un viņas cer, ka Vanilla travel neraugās uz Avanti ceļojumiem kā azotē izaudzinātu čūskulēnu. «Nozare mums ir šaura, bet tūrisma firmu - daudz. Visi cits citu zina un ir bijuši vairāk vai mazāk saistīti,» vērtē Taiga. Viņu bizness uzņēma apgriezienus šā gada februārī, laikā, kad industrija kopumā piedzīvoja jūtamu kritumu un daudzi konkurenti izstājās no spēles.
Līdz pēdējai vīlītei
Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa saka, ka krīzes ietekmē sāncenšu skaits nozarē būs sarucis un šogad konkurences pūķis nebūs tik daudzgalvains kā pērn. Tālab ienākšanai tirgū šis nav peļams brīdis. Tomēr jāņem vērā, ka stipri vieglāk tas būs izdarāms tiem, kas jau apēduši pudu sāls, strādājot, piemēram, par ceļojumu aģentiem. «Specifika tūrismā ir liela, un man ir nācies saskarties ar tādiem jaunpienācējiem, kuru motivācija, sākot biznesu, ir «man patīk ceļot» līmenī. Tad gan varētu būt problēmas,» vērtē K.Gitendorfa. Otrs šķērslis - trūkst fokusa. Karīna un Taiga gan saka, ka tiem, kas specializējas, piemēram, tikai čarterreisos vai aviobiļešu tirgošanā, patlaban biznesā iet grūti un labāka stratēģija ir daudzpusīgs piedāvājums. Tomēr tas vairāk jāsaprot nevis kā «darīt visiem visu», bet noskaidrot, vai tavs klients būs prasīgais pieczvaigžņu viesnīcā gulētājs Jānis vai Pēteris, kas mīl ceļot ar mugursomu plecos, un tad spēt darīt visu, kas nepieciešams viena vai otra komfortam. Arī šajā ziņā vieglāk ir tiem, kas jau strādājuši industrijā, tiem jau ir savs Jānis, saka K.Gitendorfa. Pazīt savu klientu līdz pēdējai vīlītei nav mazsvarīgi nozarē, kur daudzi piedāvā daudzmaz vienu menu.
Laukums sačakarēts
Vaicāts par jomām, kurās Latvijā ir veselīga konkurence, finanšu konsultants Gundars Kuļikovskis minstinās un saka - vieglāk ir nosaukt atsevišķus veselīgi konkurējošus uzņēmumus. Ar nozarēm ir sliktāk, jo valstī nav spēts novilkt skaidras robežas starp biznesu un politiku vai tās administrētājiem. «Spēles laukums ir sačakarēts, daudzviet ir nepārvarami administratīvie šķēršļi. Tirdzniecība kā nozare ir piemērs - tur likums sargā nostabilizējušos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus. Arī aptieku biznesā ir daudz rupju pārkāpumu, piemēram, īpašniekam jābūt ar farmaceita izglītību,» viņš uzskaita, piebilstot, ka tādējādi ir viens izredzēto pulks, kura kontekstā par konkurenci nevar runāt. Savukārt labo piemēru sarakstā viņš rindo atsevišķus uzņēmumus. Piemēram, Latvijas finieri, kam «iet tik labi tāpēc, ka tas strādā eksporta tirgos un Latvijā konkurē tikai par resursiem». Veselīga konkurence vērojama arī pārtikas industrijā, tomēr tur kopainu bojā nevis administratīvie šķēršļi, bet tas, ka daži no spēlētājiem nemaksā nodokļus. Tūrisms G.Kuļikovska skatījumā ir uzteicams piemērs, jo no patērētāja viedokļa nav nekā labāka par situāciju, kurā resursi plūst no vienām rokām citās, kas tos pieprot labāk pārvaldīt. Šādos apstākļos tirgus nevienam neļauj izaugt pārlieku lielam. Viņš neatzīst minstināšanos pirms lēciena noskatītā nozarē tikai tāpēc vien, ka tajā jau netrūkst spēlētāju, sakot, ka «kapitālisms strādā kā mēģinājumu un kļūdu terapija». Tāpēc vien, ka tur jau kāds rosās, ar roku nav jāatmet.