Divpusējās attiecības starp Uzbekistānu un Latviju attīstās ļoti dažādos virzienos.
Uzbekistāna jūsu valsti redz kā uzticamu un perspektīvu partneri pirmām kārtām tirdznieciski ekonomiskajā sfērā izdevīgā Latvijas ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ - jums ir trīs lielas ostas: Rīga, Ventspils un Liepāja. Kā svarīgs starptautisks tranzīta, loģistikas un komunikāciju centrs Latvija ir savienojošais posms starp Baltijas valstīm, Skandināviju, Austrumeiropu un plašu Eirāzijas reģionu.
Ka Latvija ir viens no prioritāriem sadarbības partneriem, apliecina tas, ka Rīga ir pirmā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kurā Uzbekistānai ir sava vēstniecība, starp abu valstu galvaspilsētām izveidota tiešā regulārā aviosatiksme, noformēta solīda tiesisko līgumattiecību bāze. Starp Baltijas valstīm Latvija izrāda vislielāko aktivitāti sadarbības attīstībā ar Centrālāzijas valstīm un, pirmkārt, Uzbekistānu. Savukārt Uzbekistāna arī turpmāk gatava sadarbībai, virzot Latvijas Republikas politiskās un ekonomiskās intereses Centrālāzijā.
Kā šī sadarbība izpaužas praktiski?
Pašreiz Latvijā darbojas divi Uzbekistānas tirdzniecības nami. 2014. gada pirmajā ceturksnī tirdzniecības namā Uzbekistan Trading House noslēgti līgumi kopsummā par 31 miljonu USD. Šobrīd šie līgumi tiek realizēti - tiek nodrošinātas savstarpējās piegādes. Tā ir lauksaimniecības produkcija, tekstils, cita Latvijas, Baltijas un Skandināvijas valstis interesējoša produkcija. Droši vien pats esat pamanījis, ka tirdzniecībā tagad ir pieejami ekoloģiski tīri žāvētie augļi, svaigi augļi no Uzbekistānas.
Starp Latviju un Uzbekistānu darbojas ļoti efektīvs sadarbības mehānisms - starpvaldību komisija ekonomiskās, ražošanas un zinātniski tehniskās sadarbības veicināšanai. Tas ir mehānisms visaugstākajā līmenī - starp abu valstu prezidentiem noslēgto līgumu izpildei -, tāpat šī komisija virza jaunus, perspektīvus sadarbības virzienus. Šogad 16. un 17. aprīlī Rīgā norisinājās kārtējā šīs komisijas sanāksme, tika rīkota apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas uzņēmēji. Tas vēlreiz demonstrēja plašās iespējas un augsto savstarpējo ieinteresētību konkrētu sadarbības projektu realizācijā dažādās ekonomikas nozarēs. Ir abpusēja ieinteresētība sadarbības attīstībā un nostiprināšanā arī turpmāk.
Šodien Latvija ir viens no trim lielākajiem Uzbekistānas tirdzniecības partneriem Eiropas Savienībā.
Ar ko mēs konkurējam?
Latviju apsteidz Vācija un Francija.
Milzīgi tirgi abos gadījumos.
Jā, Uzbekistānas tirdzniecības apgrozījuma apjoms ar Latviju 2013. gadā bija 250 miljonu dolāru. 2012. gadā apgrozījums auga vairāk nekā par 20%, salīdzinot ar 2011. gadu, un arī tagad vērojamas tirdzniecības pieauguma tendences starp mūsu valstīm. Uzbekistānas produkcijas eksports uz Latviju tiek organizēts ar mērķi to tālāk izplatīt Baltijas un Skandināvijas valstu tirgū.
Papildus esošajiem tirdzniecības namiem, kur tiek slēgti sadarbības līgumi, Uzbekistānas ārējās tirdzniecības kompānijas strādā pie jaunu tirdzniecības namu atklāšanas, tiek realizēti projekti kopīgu transporta loģistikas un sadales centru izveidei Latvijā - vispirms jau uz Uzbekistānai piederoša ostas termināļa Liepājā bāzes.
Mēs atbalstām Latvijas vēlmi attīstīt sadarbību ar Centrālāzijas valstīm, esam gatavi sniegt sadarbību dažādu projektu realizācijā mūsu reģionā.
Konsekventi nostiprinās Latvijas un Uzbekistānas sadarbība investīciju piesaistes ziņā. Šobrīd Uzbekistānā darbojas 21 uzņēmums ar Latvijas kapitālu, tostarp pieci uzņēmumi ar 100% Latvijas kapitālu, tāpat akreditētas 19 Latvijas kompāniju pārstāvniecības.
Savukārt Latvijā darbojas 392 kopuzņēmumi, kuri arī ienes savu ieguldījumu abu valstu sadarbībā un ekonomikas attīstībā.
Ir plašas iespējas veidot sadarbības projektus ar mērķi radīt mūsdienīgas augstu tehnoloģiju ražotnes Uzbekistānā tādās jomās kā augļu un dārzeņu produkcijas pilna apstrāde, pārtikas produktu, gatavo tekstilizstrādājumu, personiskās higiēnas līdzekļu, dabīgās kosmētikas, dzeramā ūdens smalkās attīrīšanas sistēmu ražošana, alternatīvās enerģētikas attīstība, ekoloģiski tīru un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešana.
Kā vērtējat Latvijas attīstību?
Latvija veiksmīgi virzās pa demokrātiskas atjaunotnes, valsts modernizācijas ceļu visās jomās, veiksmīgi realizē nospraustos mērķus. Par to liecina iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi. Mūsu skatījumā, Latvija īsteno pārdomātu politiku, kas vērsta uz komunikāciju un citu pieejamo resursu efektīvu izmantošanu. Un tas, kas Uzbekistānā raisa īpašu cieņu, ir Latvijas puses izsvērtība un vienlaikus noteiktība uzņemto saistību izpildē savstarpējā sadarbībā.
Kā to vairākkārt uzsvēris Uzbekistānas Republikas prezidents Islāms Karimovs, deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību, Uzbekistāna ieņēma principiālu nostāju un nepārprotami apliecināja atbalstu latviešu tautas neatņemamām tiesībām pašai lemt savu likteni un noteikt nākotni tās vai citas savienības ietvaros. Tostarp Uzbekistāna bija no pirmajām, kas stingri un principiāli atbalstīja Latvijas iestāšanos NATO un ES. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs fakts, ņemot vērā arī šodienas notikumus.
Uzbekistānai un Latvijai ir līdzīga pozīcija tādos reģionāla un starptautiska rakstura jautājumos kā pretdarbība ekstrēmismam, separātismam, terorismam, narkotiku nelikumīgai apritei, organizētā noziedzība un tamlīdzīgi.
Neatkarīgās attīstības gados gan Uzbekistāna, gan Latvija uzkrājusi vērā ņemamu pragmatiskas mijiedarbības pozitīvu pieredzi. Starp valstīm ir tieši un cieši kontakti, kas aptver visus divpusējo saikņu līmeņus. Šīs attiecības ir ar diversificētu, līdztiesīgu un savstarpēji izdevīgu raksturu.
Kā jūs raksturotu Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes Uzbekistānā rezultātus?
Uzbekistāna Latvijas Valsts prezidenta vizīti novērtē ļoti augstu. Sarunas bija pietiekami atklātas, efektīvas un norisinājās savstarpējas uzticības gaisotnē. Vizītē tika parakstīta solīda divpusējo dokumentu pakete, un viens no svarīgākajiem dokumentiem bija Uzbekistānas Republikas prezidenta Islāma Karimova un Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa kopīgais paziņojums. Tas paredz pušu pozīcijas reģionālo un starptautisko problēmu risināšanā, divpusējo attiecību attīstības novērtējumu. Dokumentā iekļauts arī atbalsts Uzbekistānas pozīcijai jautājumā par HES būvniecības nelietderību pierobežas upju augštecēs, kas mums ļoti svarīgs jautājums, jo saistās ar visa reģiona drošību. Tāpat ir vairāki dokumenti, kas vērsti uz sadarbības attīstību atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī kultūras sadarbības jomā. Šogad, turpinot sadarbību kultūras sakaru jomā, Jūrmala un Samarkanda parakstīja sadarbības līgumu. Ar šādu iniciatīvu pagājušā gadā nāca klajā Jūrmalas pilsētas pašvaldība.
Ko paredz šī sadarbība?
Sadarbība jau notiek. Pirmām kārtām tūrisma sfēras attīstībā - pieredzes apmaiņa, speciālistu apmaiņa, sadarbības pasākumu - koncertu, izstāžu - rīkošana gan Jūrmalā, gan Samarkandā. Bērziņa kungs vizītē Uzbekistānā apmeklēja arī Samarkandu, tieši viņa viesošanās laikā tika noslēgts minētais līgums un tika atklāta arī latviešu mākslinieka Valda Buša izstāde. Mūs, protams, ļoti interesē Jūrmalas, kā arī Latvijas pieredze tūrisma attīstībā, tūristu piesaistē. Uzbekistānā šajā jomā tiek daudz darīts un valsts potenciāls tūrisma jomā ir ļoti liels. Jūs zināt tādas vēsturiskas tūrisma pilsētas kā Taškenta, Samarkanda, Buhāra, Hiva, Kokanda, Šahrisabza, Termiza un citas. Šīs senās pilsētas ir reģiona civilizācijas attīstības centri. Daudzus gadsimtus senā vēsture Latvijas un Eiropas valstu tūristus ļoti piesaista.
Mūsu valstu kultūras sadarbības un savstarpējas intereses apliecinājums ir arī izcilā uzbeku valstsvīra, zinātnieka Mirzo Ulugbeka pieminekļa uzstādīšana Rīgā 2004. gadā Uzbekistānas Republikas prezidenta Islāma Karimova vizītes laikā. Mūsu prezidents Latviju ir apmeklējis četras reizes, viņš personiski pazīst visus Latvijas Valsts prezidentus, kas bijuši amatā pēc neatkarības atjaunošanas. Tas ir apliecinājums mūsu valsts vadītāja cieņpilnai attieksmei pret Latviju, un esam pārliecināti, ka šāda cieņpilna attieksme saglabāsies arī nākotnē.
Protams, ir spēki, kam šādas draudzīgas attiecības abu valstu starpā nepatīk, taču tas nekādi nevar kaitēt šīm attiecībām.
Kādi ir ieguvumi ekonomikā no abu valstu vadītāju tikšanās?
Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītē Uzbekistānā tika parakstīti vairāki dokumenti par sadarbību investīciju piesaistē. Tostarp tādi Latvijas uzņēmumi kā Nikol Djumon, De Fonte Latvia, Lauma Fabrics noslēdza vienošanās par kopuzņēmumu veidošanu. Abpusēja interese par to bija ļoti liela. Sadarbības līgumi tika noslēgti arī ar uzņēmumiem Aurora Baltika, Altia Latvia. Tāpat tika parakstīta vienošanās par kopuzņēmuma veidošanu ūdens attīrīšanas staciju un infiltrācijas sistēmu ražošanai, kas ir būtiski atsevišķiem Uzbekistānas reģioniem un apdzīvotām vietām, īpaši ap izžūstošo Arāla jūru. Tieši šajās dienās Uzbekistānā norisināsies donorvalstu un organizāciju pārstāvju konference par Arāla jūras glābšanas jautājumiem, ekoloģijas uzlabošanu. Šajā konferencē piedalās arī Latvijas pārstāvji.
Andra Bērziņa Uzbekistānas vizītes laikā notika biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 100 uzņēmēju, kas pārstāvēja vairāk nekā 50 kompāniju.
Septembrī un oktobrī Uzbekistānas fermeri saņēma Latvijas uzņēmēju piedāvājumus par gaļas un piena produkcijas piegādēm uz Uzbekistānu. Laikā, kad Latvija un citas ES valstis meklē jaunus tirgus, valsts ar vairāk nekā 30 miljoniem iedzīvotāju ir īpaši perspektīvs tirgus.
Uzbekistānas ekonomika pēdējos 8-10 gados uzrāda ikgadēju pieaugumu par astoņiem un vairāk procentiem. Uzbekistānā ir radīti visi nepieciešamie apstākļi ne tikai preču piegādēm, bet arī investīcijām. Ir trīs brīvās industriālās zonas - Navoji, Džizaha, Angrena -, ar kuru palīdzību tiek realizēti Uzbekistānai nepieciešamie sadarbības projekti. Investoriem radīti visi nepieciešamie apstākļi, ir valdības garantijas par ieguldījumu atgriešanu, ir iespējas reinvestēt - paplašināt uzņēmējdarbību Uzbekistānā. Pagājušajā gadā tika pieņemts valdības lēmums par jebkuras valūtas brīvu konvertāciju uzņēmējiem, kas darbojas šajās industriālajās zonās.
Mēs vēstniecībā esam ieinteresēti palīdzēt uzņēmējiem, kas vēlētos attīstīt sadarbību ar Uzbekistānu. Varam sniegt plašu informāciju par ārvalstu investoriem radītajiem apstākļiem Uzbekistānā. Tāpat par sadarbības virzieniem, kas būtu īpaši vēlami, kas ir nepieciešami Uzbekistānai.
Sarunā pieminējāt Latvijas ģeogrāfisko novietojumu. Kādi ir būtiskākie savstarpējās sadarbības aspekti tranzīta jomā?
Jau teicu, ka Uzbekistānai šķiet pievilcīgas Latvijas ostas - Rīga, Ventspils, Liepāja. Uzbekistānas uzņēmēji par šo ostu piedāvātajām iespējām ļoti labi zina un attīsta savu sadarbību ar tām.
Transports ir viena no valstu sadarbības prioritātēm. Strādājam pie projekta par transporta loģistikas un šķirošanas centra izveidi Liepājā uz Liepaja Trans Storage noliktavu centra bāzes ar glabāšanas, žāvēšanas un fasēšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Tas būtu orientēts uz tranzīta plūsmu palielināšanu caur Latviju - ne tikai no mūsu, bet arī citām Centrālāzijas valstīm.
Vai varat minēt skaitļus, kas raksturo abu valstu sadarbību?
Caur trim lielajām Latvijas ostām tiek nodrošināta Uzbekistānas ārējās tirdzniecības kravu transportēšana uz ES valstīm. Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu apjoms starp Uzbekistānu un Latviju 2013. gadā veidoja 146 600 tonnu, tostarp tranzītkravas bija 57 000 tonnu.
Mēs strādājam pie tarifu optimizācijas un preferenciālo apstākļu piešķiršanas Uzbekistānas tranzīta kravu pārvadāšanai, kā arī pie ostu izmaksu samazināšanas, kas ļaus būtiski paaugstināt transporta koridora caur Latviju pievilcību un konkurētspēju.
Tāpat tiek īstenoti autokravu pārvadājumi. Šobrīd strādājam pie efektīvas sistēmas izveides, lai nodrošinātu kravas arī atceļā braucošām automašīnām. Pērn autopārvadātāju kravu kopapjoms - ap 8000 tonnām, šī gada pirmajā ceturksnī - 3000 tonnu.
Ļoti nozīmīgi ir tiešie aviopārvadājumi. Divi reisi nedēļā no Taškentas caur Rīgu uz Ņujorku. 2013. gadā bija 182 reisi, pārvadāti 14 tūkstošu pasažieru, 552 tonnas kravu. Šogad pirmajā ceturksnī 52 reisi, 5000 pasažieru, 159 tonnas kravu.
Viens no perspektīviem virzieniem transporta jomā ir uz Navoji lidostas bāzes izveidotās iespējas - lielākais reģiona intermodālais loģistiskas centrs kravu aviopārvadājumiem uz centrālās, dienvidu un Dienvidaustrumāzijas valstīm. Caur šo lidostu, kas atrodas brīvajā industriālajā ekonomiskajā zonā, tiek nodrošināti pārvadājumi 27 virzienos, kopējie pārvadāto kravu apjomi, kopš darbojas šis centrs, pārsniedz 160 tūkstošu tonnu. Domāju, šie fakti uzskatāmi demonstrē, ka Latvijas un Uzbekistānas sadarbībai ir ievērojams attīstības potenciāls.
Cik zinu, labas attīstības tendences vērojamas arī sadarbībā izglītības jomā?
Latvijā šobrīd mācās ap 370 studentiem no Uzbekistānas. To skaits ar katru gadu aug. Piesaista pamatā tehniskās augstskolas. Iegūstot zināšanas, arī paši studenti nāk ar savu ieguldījumu izglītības jomas attīstībā - daļai studentu studijas apmaksā no valsts finansētiem grantiem, taču vairums mācības apmaksā paši.
Interesanti uzzināt, kāda ir Uzbekistānas pozīcija Ukrainas jautājumā.
Uzbekistānas Republikas prezidents Islāms Karimovs šī gada septembrī Šanhajas sadarbības organizācijas valstu vadītāju sammitā Dušanbe atzīmēja, ka Uzbekistāna atbalsta Minskā panākto vienošanos par Ukrainas problēmas miermīlīgu risinājumu, Uzbekistāna ir pārliecināta, ka visefektīvākais un optimālākais problēmas risināšanas veids ir tiešā pārrunu procesa rīkošana par pretdarbības Ukrainā pārtraukšanu un miera atjaunošanu starp Krieviju un Ukrainu. To Uzbekistāna akcentēja jau šī gada pavasarī, un tas joprojām ir aktuāli. Tiesa, jebkuros pārrunu procesos par Ukrainas jautājumu jāņem vērā vēsturiski daudzu gadsimtu garumā izveidojušās Krievijas intereses. Tās ignorēt būtu liela kļūda.
NVS valstu samitā 10. oktobrī mūsu Valsts prezidents atzīmēja, ka tikai atteikšanās no spēka metožu lietošanas kā problēmu risināšanas metodes un tikai politisku līdzekļu izmantošana, kas bāzējas uz starptautisko tiesību fundamentālām normām un ANO statūtiem, pušu Minskā panākto vienošanos beznosacījuma izpilde nevis vārdos, bet darbos var veidot apstākļus sekmīgām miera sarunām.