Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņš joprojām uztur spēkā savus izteikumus, vēstnieks teica: «Nē, es izskaidroju, ka tā bija kļūdaina interpretācija. Es negribēju teikt, ka Polija ir daļēji atbildīga par Otrā pasaules kara izraisīšanu.» Intervijā Interfax S. Andrejevs paziņoja, ka Polijas Ārlietu ministrijā viņš paudis nožēlu par viņa teiktā nepareizu interpretāciju.
Poliju nokaitinājušajā intervijā TVN 24 S. Andrejevs paziņoja, ka PSRS 1939. gada septembrī neuzbruka Polijai, kā to tagad daži apgalvo. «Padomju karaspēks iegāja Rietumbaltkrievijas un Rietumukrainas teritorijā tad, kad kara starp Vāciju un Poliju liktenis jau bija izlemts. Bija jau zināms, ka Francija un Lielbritānija nenāks Polijai palīgā. Tajos apstākļos bija nepieciešams garantēt PSRS drošību.» Viņš arī iebilda tiem, kas sarkanarmijas ieiešanu Polijā 1939. gada 17. septembrī raksturo kā agresijas aktu. «Pie šīs katastrofas 1939. gada septembrī noveda Polijas politika, jo trīsdesmitajos gados Polija ar savu politiku daudzkārt bloķēja antihitleriskās koalīcijas izveidi. Iespējams, ka Polija ir atbildīga par šo katastrofu.»
Polijas valdības pārstāvis intervijā teikto noraksturoja kā «sitienu pa seju katram no mums».
TASS ziņo S. Andrejeva uzsvērto, ka Krievijas pozīcija par sarkanarmijas lomu 1944. un 1945. gadā paliek nemainīga: «Ja runā par mūsu pozīciju sarkanarmijas atbrīvotājas lomas 1944. un 1945. gadā apšaubīšanā, tad tā paliek nemainīga. Tas attiecas arī uz padomju pieminekļu, memoriālu un kapsētu Polijā problēmu.»