Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Vēža šūnas advokāte

Esat saņēmusi Ministru kabineta un Zinātņu akadēmijas balvu par pētījumiem šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izpētē. Kāds ir jūsu atklājums par vēzi?

Pirms sešpadsmit gadiem sāku veikt novērojumus par šūnas nāvi bilaterālā kopprojektā Anglijā. Man pašai pirmais pētījumu posms bija saistīts ar vēža šūnām, tāpēc ieinteresēja kolēģu zinātnieku secinājumi, ka pēc gamma apstarošanas, kas imitē vēža ārstēšanu, šūnas kļūst poliploīdas. Tas nozīmē, ka tās multiplicē savu genomu - kļūst lielas. Prasīju, kas ar tām notiek - vai tās arī dalās? Man atbildēja - mēs nezinām. Es kā mikroskopists palūdzu materiālu, lai papētītu tuvāk, un tā sadarbojamies līdz pat šodienai.

Materiālu skatīju dažus mēnešus, un man nāca apgaismība tieši dēla Jura dzimšanas dienā - ka tas varētu būt process, kas saistīts ar dzimumšūnu ciklu. Tā kā dziļi zināju bioloģiju, saskatīju, kāpēc tā varētu būt. Vēža šūnas galvenā īpašība, kuras dēļ nevaram ar to tikt galā, ir, ka tai piemīt nemirstība. Arī dzimumšūnas ir nemirstīgas, jo stafete tiek nodota no paaudzes paaudzē. Un faktiski process var notikt vienā šūnā, kas var veidoties kā poliploīda šūna un tad dalīties vēlreiz. Daļa «meitu» var turpināt šo ceļu, un pārējais nomirst, līdzīgi kā nomirst mūsu ķermenis. Tas ir tas, ko es pierādīju. Lieta ir sarežģīta, neesmu eksperte visās jomās, tāpēc sadarbojos ar vairākiem citiem zinātniekiem.

Vai zinātnieki labprāt dalās ar savām zināšanām?

Ir izgudrojums, un ir atklājums. Izgudrojums ir paņēmiens, kas ir tehnisks, un par to var dabūt patentu, tā sevi iemūžinot un arī nopelnot. Šajā gadījumā cilvēki negrib dalīties un nepublicējas, kamēr nav iegūts patents, jo pastāv risks, ka tas var tikt nozagts. Atklājums ir cita lieta, tam publicitāte tieši vajadzīga. Kaut ko slēpt ir muļķīgi, jo cilvēka dzīve ir pārāk īsa. Īsti zinātnieki dalās ar savām zināšanām. Esam tīra kasta.

Vai jūsu pētījumi var palīdzēt tikt pie jaunām ārstēšanas metodēm?

Es domāju, ka jā. Tas ir vesels komplekss, un ir diezgan svarīgi noķert pašu sākumu, kas palaiž visu procesu ķēdi. Tas ir grūti. Piemēram, vēža šūnai piemīt īpaša vielmaiņa - enerģijas iegūšanas avots. To atklāja Oto Varburgs XIX gadsimta sākumā. Viņa novērojums ilgu laiku netika pamanīts, jo visi aizrāvās ar gēniem un mutācijām, bet tagad pie tā atgriežas, jo cilvēki ir secinājuši, ka tā ir ļoti svarīga īpašība, ar kuru var vēzi piežmiegt. Zinātnieki ar vēzi strādā no daudzām pusēm. Mans ieguldījums - es šo procesu saistu ar poliploidizāciju (genomu multiplikāciju). Neviens nav tik dziļi iedomājies, ka starp dzimumprocesu un vēzi ir dziļas evolucionāras saknes.

Kā skaidrojams tas, ka vēzis tiek definēts kā mūsu gadsimta slimība un joprojām nav ārstējams?

Vēzis zināms no Hipokrata laikiem vai vēl agrāk. Tas vienmēr ir bijis... Mūsdienās acīmredzot ir pieņēmies spēkā sakarā ar vides piesārņojumu, pārtikas konservantiem, smēķēšanu un citām lietām. It sevišķi kaitīga ir smēķēšana.

Mūsu atradumu pēc publikācijas, kas bija 2010. gadā jau molekulārā līmenī, tā pamatīgi apstiprināja vien 2012. gadā. Ir pagājis diezgan īss laiks. Ja atklāsiet jaunu zvaigzni debesīs, tas nenozīmē, ka atklājas ceļš, kā pie tās tikt. Ārstēt vēzi nav viegli, bet pasaulē ir miljons zinātnieku, kas meklē veidus, kā to izdarīt. Viena no jomām, kurā strādāt, - atrast pazīmes, kas varētu iepriekš pateikt, vai vēzis padosies ārstēšanai un vai būs tā metastāzes, kādi gēni tiks izmainīti. Ir paņēmieni, kas modulē ārstēšanas shēmu un meklē risinājumus, kā ārstēt. Es pētu šūnu dzīļu būtību, un līdz ar to es nemaz neapņemos meklēt veidus, kā ārstēt.

Pētniecībā analizējat slimnieku slimās šūnas?

Principā analizējam šūnas no slimniekiem, tomēr vairāk strādājam ar tā saucamajiem «in vitro» - operācijā no slimā cilvēka tiek paņemtas šūnas, kuras tiek izaudzētas un iesaldētā veidā uzglabātas speciālās šūnu bankās. Tā kā šūnas ir nemirstīgas, tās var uzturēt flakonos - mākslīgi barot un vairot, pārsējot no viena flakona uz otru.

Kā notiek eksperimenti ar vēža šūnām?

Medicīna un bioloģija ir cietsirdīga, ko vajag, to darām. Strādājam «in vitro», bet, ja vajag galināt žurku, tad darām tā. Vakar dabūju idiotisku aptauju no poļu kolēģiem, kas cīnās, lai tiktu aizliegti eksperimenti ar dzīvniekiem. Jautāja, vai varat iztikt ar audzējšūnas stobriņu vai kompjūteru simulatoru. Sadusmojos, galu galā visas teorijas un paņēmieni ir jāizmēģina uz dzīvniekiem. Stobriņi ir tālu no dzīves. Iešpricējam speciāli sagatavotai pelītei - un skatāmies, cik ilgā laikā aug audzējs. Ar vienu ārstēšanas līdzekli izaug pa nedēļu, ar citu neaugs nemaz. Nevar bez tā. Ja aizliedz eksperimentus ar dzīvniekiem, tad... Lai tomēr dzīvo cilvēki!

Starptautiskā ekspertīzē jūsu institūts tika novērtēts ar 4. Kur, jūsuprāt, ir tā problēma, ka daudzi pētnieciskie institūti nav līmenī?

Kadru problēma vai atlases kļūda. Tur, kur salasās talantīgākie, ir labāki panākumi, tas ir viens. Otrs, organizācijas problēma - labi administratori var piesaistīt gan cilvēkus, gan aparatūru - laboratoriju un citus līdzekļus -, kas ir ļoti svarīgs nosacījums. Mūsu institūtam ir plaši sakari ar ārzemju zinātniekiem, un tam ir liela nozīme. Ir cilvēki, kas sevī noslēdzas, un tā ir nevajadzīga kautrība vai mazvērtības komplekss. Ir jāpārvar sava kautrība, ja cilvēks zina, ka viņš var veidot ko vērtīgu, ir jāiet uz kontaktiem, tā ir pievienotā vērtība. Mūsu institūtā esam atvērti. Tie institūti, kas ķīvējas starp laboratorijām un nesadarbojas ar vienu vai otru, paši cieš. Piemēram, runājot par humanitārajām zinātnēm, lietuvieši un igauņi, kas pēta vietējās problēmas, tomēr publicējas starptautiskos žurnālos. Arī humanitārajiem vajag censties vairāk iziet uz ārpusi kaut vai arī ar tām pašām letonikas problēmām. Zinātnē viss ir interesants. Protams, vislielākā problēma ir nepietiekams valsts finansējums.

Vai pētīt vēža raksturu nav depresīvi? Vēzis tomēr ir ar tādu kā nolemtības zīmogu.

Tieši otrādi. Tas ir izaicinājums, līdz ar to stimulē, nevis iedzen depresijā. Es jau neesmu pacientes lomā. Faktiski uzņemos vēža šūnas advokāta lomu un cenšos izprast «nozieguma motīvus». Ko varu parādīt tādu, ko citi vēl nezina? Parādi man, tad es to sapratīšu! Ja ne šodien, tad es papūlēšos un rīt to sapratīšu. Tas ir stimulējoši.

Vai vēža pētniecība mainījusi jūsu pašas dzīvi, veselīgāk dzīvojat?

Es piedomāju par to - neēdu ceptu gaļu, vairos no saules vannām. Man ģimenē mammai un vecmammai bija vēzis, es zinu, ka arī man ir jāuzmanās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?