Tās vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) bija pirmais KNAB priekšnieks, kuram veidojās pretrunas ar vietnieci Jutu Strīķi, bet ar korupcijas novēršanu saistītu augstāku mērķu vārdā abi tās pārvarēja, kā skaidroja A. Loskutovs. Taču tas neizdevās ne viņa pēctecim Normundam Vilnītim, ne tagadējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. Ikviens KNAB vadītājs, kurš sāk spēkoties ar J. Strīķi, riskē zaudēt daļas darbinieku atbalstu.
Pirms dažām dienām J. Streļčenoks paziņoja: «Ja Jutai Strīķei izdosies saglabāt amatu, man vairs nebūs cerību, ka KNAB eksistē kā politiski neitrāla institūcija.» Viņš lika saprast, ka J. Strīķei ir politiskā aizmugure. KNAB priekšnieks to paziņoja dienu pēc tam, kad atklātībā nonāca vairāku KNAB nodaļu vadītāju vēstule premjeram V. Dombrovskim, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un Saeimas Korupcijas novēršanas un apkarošanas apakškomisijai. Tajā bija lūgts izveidot komisiju, kas izvērtētu KNAB priekšnieka atbilstību amatam. To var ierosināt premjers vai ģenerālprokurors. V. Dombrovskis pagājušajā nedēļā savas iespējas iesaistīties strīdā vērtēja kā ierobežotas un bez īpašas degsmes solīja tikties ar KNAB vadību.
Pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Valda Zatlera (RP) domām, konfliktus KNAB izraisa tas, ka iestādei ir neformālais līderis un oficiāli apstiprinātais. «Divi galvenie nevar būt,» uzskata V. Zatlers, no kura teiktā izrietēja - ja neformālo līderi neizvēlas par vadītāju, viņam nevajadzētu palikt. V. Zatlers uzsvēra, ka KNAB ir jābūt ne tikai neatkarīgai, bet arī politiski neitrālai iestādei, par ko tiešām agrāk nav bijis pārliecības. Taču visi KNAB priekšnieki ir izraudzīti pēc ļoti rūpīgas vērtēšanas, pat iesaistot Nacionālās drošības padomi, norādīja V. Zatlers.
Pērnajā rudenī, kad J. Streļčenoks amatā bija aizvadījis gadu, mikroklimats KNAB tika vērtēts kā labs. Varbūt tas iedrošināja viņu plašākā mērā izmantot amata pilnvaras, lai nostiprinātu ietekmi un atstumtu neformālo līderi J. Strīķi. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka runa nav par konfliktu starp J. Strīķi un J. Streļčenoku, bet gan par to, ka «KNAB pārvaldība ir dramatiski slikta un iestādei ir amatam nepiemērots vadītājs, kurš ar sīkmanīgām prasībām pazemo darbiniekus». Tās ir aprakstītas arī KNAB darbinieku vēstulē, no kuras var secināt, ka J. Streļčenoks varas nostiprināšanai izvēlējies sodu kā efektīvāko līdzekli un īsteno «mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju». Viņš pats to raksturoja kā «kārtības un kontroles nodrošināšanu». Vēstuli parakstījusi Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa, ziņoja LETA. KNAB priekšnieks savukārt presei norādīja uz vairāku vēstules autoru pārkāpumiem. Pret J. Strīķi ir ierosinātas jau divas disciplinārlietas. Arī tām pamatā ir laikus nesniegtie prasītie pārskati. Ir iespaids, ka KNAB priekšnieks nav pietiekami informēts un kaut kādu viņam zināmu iemeslu dēļ neuzticas darbiniekiem, kas jebkurā iestādē apgrūtinātu darbu, bet šī ir īpaša un arī neatkarīga iestāde. No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka J. Streļčenoks var paļauties uz savu otru vietnieci Ilzi Jurču.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) uzskata, ka izpildvarai jau vasarā vajadzēja reaģēt uz situāciju KNAB, ko viņš arī ir norādījis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas apakškomisijas priekšsēdis A. Loskutovs ir īpašā situācijā, jo KNAB strādā viņa agrākie kolēģi. Trešdien plānots sasaukt šim jautājumam veltītu apakškomisijas sēdi. A. Loskutovs personīgi saņemtajā vēstulē nav atradis informāciju par pārkāpumiem, kas dotu pamatu KNAB priekšnieka atbrīvošanai. Ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers prognozē, ka līdz gada beigām konfliktam vajadzētu atrisināties, jo novembrī būtu jāpabeidz J. Strīķes disciplinārlietas, kā arī J. Streļčenoka darbības novērtēšana, ziņo LETA.