Gada sākumā filozofa, vietnes satori.lv galvenā redaktora Ilmāra Šlāpina un viņa dzīvesbiedres Antonijas ģimenē gaisā sāka virmot ideja, ka mājā varētu dzīvot suns. Antonija atceras: «Sākumā Ilmārs ne dzirdēt negribēja par suni no patversmes, vēloties izaudzināt no maza kucēna. Taču nevarējām vienoties par šķirni. Nolēmām aizbraukt uz patversmi Labās mājas, tā sacīt, tikai paskatīties.»
Ilmārs atceras, ka patversmē pārsteidzis troksnis - ieraugot nācējus, rēja visi suņi: «Pusotru gadu vecais Getsbijs, toreiz vēl vārdā Kīns, vienīgais sēdēja un nerēja. Ar to viņš mums iekrita acīs. Sākumā suns bija piesardzīgs un rezervēts, taču vēlāk izrādījās rotaļīgs un dzīvespriecīgs.»
Lēmums netika pieņemts ar pirmo piegājienu. Šlāpini izveda suni pastaigā un teica - padomāsim. Uz Labajām mājām Ilmārs ar Antoniju brauca vēl divas reizes, un 1. maijā Getsbijs atbrauca uz savām jaunajām mājām Mežaparkā.
Kaut par sarašanas procesu Ilmārs un Antonija stāsta vienkārši, būtībā viegli bija tikai sunim - viņš ienāca mājā, apgūlās Ilmāram pie kājām ar vēderu uz augšu un aizmiga. Tad arī tika nolemts viņu saukt Ficdžeralda romāna noslēpumainā varoņa vārdā - par Getsbiju. Šlāpiniem pagātnē jau bija «suņu pieredze», bet Getsbijs nebija parasts suns. Par viņa iepriekšējo dzīvi nekas nav zināms, suns neprata nevienu komandu ne latviešu, ne krievu valodā, pie saites staigāt neprata. Ilmārs teic: «Getsbijs ir ar lielu gribu, aizrautību un spēku apveltīts suns, taču viņš neko nav grauzis, neko neņem no galda, nelien uz dīvāna, zina savu vietu. Sākumā gan viņš pat bumbiņu neprata gaisā noķert! Šajā vasarā Getsbijs izveidojies par īstu atlētu un bumbiņu noķer pat krēslas stundās.»
Getsbijs nav vests uz suņu skolu, kaut viņā ir daļa Stafordšīras terjera asiņu piejaukuma. Ar jaunā ģimenes locekļa apmācību nopietni nodarbojas Antonija: «Laiku pa laikam viņš mūs pārbauda - varbūt tomēr var komandu nepildīt? Nekā nebija, neļaujam sev kāpt uz galvas.» Pierašanas laiks - pusgads - jau pagājis. Ilmārs spriež: «Getsbijs par dzīvi nevar sūdzēties, viņam tiek daudz mīļuma un uzmanības, turklāt ir pašam savs dārzs.» Filozofs pasmaida: «Ceram, ka ar laiku kļūsim aizvien līdzīgāki Getsbijam. Viņš ir viens vienīgs muskuļu un cīpslu kamols. Skaists, labs un pozitīvi tendēts suns.»