Labi zinām, ka Vienotība nav ne Saskaņas centrs, ne ZZS, ne PLL. Katrai no šīm partijām vai apvienībām ir savi vēlētāji, kuriem ir savi kritēriji, standarti, vērtības un ētiskās prasības tiem, par kuriem viņi atdevuši savu balsi vēlēšanās. Arī to mēs labi zinām. Tad kāpēc Vienotības politiķi, no kuriem viņu vēlētāji pamatoti sagaida augstākus standartus, saprotamāku un ētiskāku rīcību, izliekas to neredzam?
Rudenī saņemtais milzīgais uzticības kredīts stabili dilst, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, un diemžēl tas vairs neizbrīna, par spīti valsts ekonomikas atlabšanai un oficiālo statistikas skaitļu rožainumam. Ja dilst reitings, tas nozīmē, ka novēršas tie, kas jums reiz uzticējušies, un to diezin vai var izskaidrot ar pretinieku plānotajām un īstenotajām kampaņām vai ar vēl kādām pārdabiskām parādībām. Nevajag savus vēlētājus novērtēt par zemu un domāt, ka viņi tik viegli uzķeras pretinieku propagandai, nespējot atšķirt graudus no pelavām.
Visus labos, lielos, kabinetu un skaitļu džungļos paveiktos darbus vienā mirklī var aizēnot kāda maza muļķība, meli, neuzmanība, neiejūtība vai nespēja iedomāties, kā politiķa rīcība vai izteikts vārds izskatās no malas. Tas taču būtu jāsaprot Vienotības līderiem un augstu amatu ieņēmējiem, kuri lepojas ar lielajā politikā pavadītiem teju desmit gadiem. Tā tas politikā ir bijis un būs, ka vienīgais īstais politiķa kapitāls ir viņa reputācija, un to visvairāk aptraipīt var pats politiķis, nevis kāds nelabvēlis vai konkurents.
Politikā ar to vien ir par maz, ka ienākumu deklarācija aizpildīta birokrātiski pareizi un krimināls pārkāpums nav izdarīts, kamēr neatbildēti paliek jautājumi par iespējamiem korupcijas riskiem un interešu konfliktiem, kā valdības vadītāja Valda Dombrovska un ekonomikas ministra Arta Kampara gadījumā. Līdz galam neatbildētie jautājumi ir tie paša vien radītie traipi uz reputācijas mundiera. Tāpat kā ekonomikas ministra triju bērnu ģimenes uzturēšana ar pēc saistību segšanas pāri palikušajiem dažiem simtiem latu vienlaikus ar ģimenes tradīcijas - nedēļas atpūtas Alpos - piekopšanu. Tāpat kā iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces lepnais paziņojums par atvaļinājuma laikā Arābu Emirātos pa dienesta telefonu virs apmaksātā limita norunāto 700 latu atmaksu.
Ir nožēlojami, ja tik liela pūrā dotā uzticība un cerības tiktu izkaisītas vējā tāpēc vien, ka Vienotības pārstāvji nav spējuši pretoties Latvijas purvainās politikas pievilkšanas spēkam un grimst tajā tāpat kā visi pārējie. Ja pašiem nebūs vēlmes no tā purva izkārpīties, neviens vēlētājs, pat visuzticamākais, nespēs palīdzēt ne tagad, ne pēc četriem gadiem.