Dombrovskis. «Viņš bija kā vienotājs, bet, ja _Vienotība_ pati kļūst neapmierināta ar Dombrovski, tad sekas var būt neprognozējamas,» teica sociologs. Pēdējā laikā publiskajā telpā izskan premjera kolēģu neapmierinātība ar viņa piekāpību ZZS pieaugošās uzstājības priekšā. Pirms nedēļas apvienības valdes sēdē V. Dombrovskis bijis teju vienīgais, kurš nav piekritis lēmumam nosodīt ZZS nodomu kopā ar opozīciju nobalsot par _Saskaņas centra_ izvirzīto tiesībsargu Juri Jansonu, kurš tagad jau ir ievēlēts amatā.
Kopā izvirzīt prezidentu
«Premjeram ir stingrāk jārunā ar partneriem. Krīze vēl nav pārvarēta un politiskā destabilizācija var apdraudēt valsts attīstību, jo mēs nezinām, kas notiks prezidenta vēlēšanās un kas var nākt vietā,» Dienai atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība). Viņaprāt, ja Valsts prezidenta vēlēšanās atkārtošoties tiesībsarga apstiprināšanas scenārijs, tas «jau var apdraudēt Latvijas valsts attīstību un drošību ilgtermiņā». Citi viņu kolēģi pieļauj, ka prezidenta maiņa var atsaukties arī uz Vienotību - ja Valda Zatlera vietā nāks cilvēks, kurš neatbalstīs V. Dombrovski tā, kā tagadējais prezidents, valdības gāzējiem būtu vieglāk šo mērķi īstenot. Tikmēr viens no opozīcijā esošās apvienības Par labu Latviju! līderiem Ainārs Šlesers ir neizpratnē, kāpēc Vienotība tā vietā, lai nominētu V. Zatleru atkārtoti, veido komisiju, kura prezidentu vērtēs kā vienu no kandidātiem. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) vēl nav gatava paziņot, kas būs sabiedriskajā padomē, kurā paredzētas diskusijas par prezidenta vēlēšanām. PLL neplāno uz to deleģēt savu pārstāvi. Savukārt ZZS izvirzījusi Saeimas priekšsēdes biedru Gundaru Daudzi.
Visticamāk, tikai pēc tam, kad kāda partija būs V. Zatleru uzrunājusi, viņš pateiks, vai ir gatavs kandidēt uz otro termiņu. To, ka Vienotība vēl nav šo piedāvājumu izteikusi, var skaidrot arī ar vēlmi panākt vienošanos koalīcijā, lai abas to veidojošās apvienības V. Zatleru nosauktu kopīgi. Ja vien ZZS līderim Raimondam Vējonim ir ietekme apvienībā, tad šādu vienošanos panākt nebūtu grūti. Viņš Dienai teica - lai piedāvātu citu kandidātu, tam ir jābūt spēcīgākam par V. Zatleru. R. Vējonis tādu neredzot un līdz ar to paredz V. Zatleram lielas izredzes. Tiesa, ZZS vēl neesot bijusi diskusija par prezidenta vēlēšanām, piebilda politiķis. Ir arī cita iespēja, ka Vienotība pati ir nolūkojusi citu augstā amata pretendentu.
Norāda uz ZZS atbildību
Par izgāšanos tiesībsarga vēlēšanās, kurās Vienotības kandidāte Anita Kovaļevska zaudēja, V. Dombrovski varētu vainot tikai tik daudz, ka viņš atstāja tiesībsarga izvēli Saeimas frakcijas ziņā. Viens viņa kolēģis sacīja: «Mēs vāji nospēlējām startā. Brigmanis [Augusts] un Urbanovičs [Jānis] tiesībsarga vēlēšanās apveda Dzintaru Zaķi ap stūri. Prezidenta vēlēšanās jābūt gudrākiem.» Pirmdien pēc koalīcijas pārstāvju sanāksmes V. Dombrovskis paziņoja, ka koalīcija nolēmusi turpmāk par amatu kandidātiem vienoties pirms viņu publiskas atbalstīšanas, ziņo LETA. Šī vienošanās esot fiksēta arī protokolā.
Taču noskaņojums koalīcijā liecina, ka premjera nevēlēšanās iet uz asumiem ar partneriem, lai demonstrētu, kurš ir valdības vadītājs, ir nogurdinājusi viņa kolēģus un partija aiz viņa vairs nestāv vienota kā mūris. Vairāki Vienotības politiķi arī vairs nav gatavi ilgāk klusēt un sākuši runāt par ZZS atbildību budžeta konsolidācijā, kas lielā mērā partneru dēļ notika uz nodokļu pacelšanas rēķina, jo ZZS iebilda pret izdevumu samazināšanu. Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups intervijā Dienai norādīja, ka premjera vietā nebūtu piekritis nodokļu celšanai, kas gada vidū esot katastrofa, ja domā par uzņēmējdarbību. Viņaprāt, bija stingrāk jārunā ar zaļajiem zemniekiem par izdevumu samazināšanu. Tāds viedoklis ir arī finanšu ministram Andrim Vilkam un Eiropas Parlamenta deputātam Krišjānim Kariņam. Ar teikto politiķi parāda sabiedrībai, kādai ir ZZS loma budžeta konsolidācijā, lai vēlētājiem ir iespēja izvērtēt. «Finanšu ministra izmisuma saucieni rāda paralīzi Vienotībā. Viņi tiek stumti nodokļu paaugstināšanas virzienā, un tas stimulēs inflāciju, kas var atspēlēties,» uzskata sociologs A. Freimanis. E. Jaunups pēc budžeta grozījumu pieņemšanas arī sagaida, lai valdībā būtu jauni vaibsti, izvērtējot, cik veiksmīgi katrs ministrs savā jomā ir veicis reformas. Ja kāds ar to nebūtu ticis galā, partijai vajadzētu palūgt amatam deleģēt citu ministru, uzskata E. Jaunups. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne sacīja, ka V. Dombrovskis valdībā izmaiņas neplāno un šādā sastāvā plāno strādāt līdz pilnvaru beigām.