Jāievēro mērenība
Pēc vieglā piecu kilometru distances finiša prieka eiforijā nolēmu nākamgad noskriet 21 kilometru. Tad vēl saskatījos www.diena.lv kolēģes iedvesmojošo sižetu par pusmaratonu un nolēmu sākt trenēties. Nolemt un darīt gan ir divas dažādas lietas, un pagāja gandrīz nedēļa, līdz tiku pie pirmā treniņa.
Tā kā ikdienā sportoju divas līdz trīs reizes nedēļā, nolēmu, ka ar vienu skriešanas nodarbību sākumā pilnīgi pietiks - vienkārši, lai pierastu pie šī sporta veida. Nesameklējusi Homo sapiens izcelsmes kompāniju, spītīgi devos ārā viena pati roku rokā ar telefonu un mūzikas austiņām.
Tā kā dzīvoju centrā, nekas cits man neatliek, kā tepat vien skriet (lai piedod visi priežu meža cienītāji, bet pēc darba nav man laika vēl 40 minūšu treniņa dēļ triekties uz Jūrmalu vai Šmerli). Kā sāku no Stabu ielas, tā lēnām aizskrēju līdz Kongresa nama parkam un sāku diebt tos apļus, kas apzīmēti ar trijām baltām svītrām.
Treniņa padomus smēlos www.nordearigasmaratons.lv, kur izlasīju gan minimaratona treniņa ieteikumus, gan pusmaratona treniņa ieteikumus un mēģināju tos likt kopā. «Tipiskā kļūda, ko pieļauj visi iesācēji un no kuras mēs gribētu jūs pasargāt, ir pārlieku lielā centība un apņemšanās skriet maksimāli garākas distances iespējami ātrāk un uzreiz. Mērenība ir atslēgas vārds, sākot treniņus garākām distancēm neatkarīgi no tā, vai gatavojaties savam pirmajam maratonam, pusmaratonam vai minimaratonam. Pakāpeniski kāpinot skriešanas intensitāti un tempu, jūs, pirmkārt, izvairīsieties no iespējamām traumām un nepatīkamām muskuļu sāpēm, otrkārt, gluži vienkārši gūsiet daudz lielāku baudījumu un motivāciju skriet vēl un vēl,» teikts mājaslapā. Tas gan ir labi, jo pārlieku liela centība noteikti nav mana stiprā puse, kad neesmu trenera uzraudzībā. Drīzāk jau - pārāk maza centība, jo vienai ir garlaicīgi un nav ar ko sacensties.
Tā kā maratonā neskrēju pārāk ātri, bet mans finiša laiks bija 29,55, tad arī tagad nolēmu skriet kādas 30-40 minūtes, lai sanāk pieci līdz septiņi kilometri. Tā kā esmu iesācēja, citu distances un ātruma mērīšanas ierīču man nav.
Skriešanas plāns
Minimaratona treniņu plānā ieteikts sākt ar divu kilometru distanci divas reizes nedēļā, skriešanu mijot ar soļošanu. Pusmaratona distances treniņi jāsāk ar piecu kilometru distanci divas reizes nedēļā. Mans plāns bija skriet piecus kilometrus, taču ar nelielām 20 sekunžu pauzēm ik pēc trijām minūtēm jeb vienas dziesmas beigām, sākot ar trešo parka apli, jo pirmos divus uzskatīju par iesildīšanos lēnā tempā. Dažus apļus ievēroju savu plānu puslīdz labi, bet pirms pēdējā apļa ieturēju ap 40-50 sekunžu pauzi un tad skrēju, cik vien ātri varēju. Pēc tam samazināju tempu, lai sirds «nomestu apgriezienus», izstiepu kāju muskuļus un lēnām gāju mājās.
Vai man šis treniņš patika? Ja godīgi, tad ne pārāk. Sapratu, ka manā telefonā ir par maz dziesmu, radio ne vienmēr atskaņo atbilstoša ātruma un ritma dziesmas, tāpēc vientuļajiem treniņiem, par kādiem uzskatu skriešanu, noteikti jāsagatavo enerģiska dziesmu izlase. Diemžēl esmu slinka, un dziesmas ātri apnīk, tāpēc šis man ir vēl viens attaisnojums teikt, ka skriešana - tas nav man.
Bet no plāna par 21 km atteikties negribu un zinu, ja nesākšu trenēties tagad, kad maratons vēl dzīvā atmiņā, nedarīšu to ne ziemā, ne nākamā gada martā. Galu galā tas jādara tikai reizi nedēļā, tā kā jāmēģina skriet tik ilgi, kamēr atrodu sava līmeņa kompanjonu, lai abas kājas kļūst arvien vieglāk pierunājamas uz skriešanas apaviem, nevis augstpapēdenēm.