Pašlaik līdzīgi projekti Rīgā ir radošais biznesa inkubators Andrejsalā, Kalnciema ielas kvartāls, Spīķeri, Dizaina studija Daugavgrīvas ielā, savukārt Daugavpilī top Marka Rotko mākslas centra projekts. Radošais kvartāls, kas iecerēts bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā 58, būšot pirmais, kurā vienuviet pieejama kultūras un radošo industriju attīstības, izglītības un sociālās uzņēmējdarbības telpa, Dienai stāsta kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. «Svarīgi, lai Latvijā būtu radošie kvartāli, kuri gan specializējas kādā no šīm jomām, gan arī kvartāls, kurā notiek visu jomu sinerģija, par kādu paredzēts veidot radošo kvartālu Miera ielā,» viņa saka un piebilst, ka Rīga ir lielpilsēta, tādējādi neviena no minētajām vietām neapdraud citu. Kvartāls būs plašai sabiedrībai atvērta radošuma telpa.
Ideju konkursa žūrijas locekle Dace Melbārde, kas plašu ieskatu ārvalstu radošo industriju darbībā ir guvusi, vadot Britu padomes pārstāvniecību Latvijā, skaidro Dienai radošā kvartāla būtību: «Ja mēs gribam panākt lielu radošā potenciāla ietekmi uz ekonomiku, ir jāveido speciālas vietas, kas koncentrētu šo potenciālu. Tādēļ ļoti svarīgi, lai šādā kvartālā būtu ne tikai radošie cilvēki, bet arī uzņēmēji.» Viņasprāt, šādas vietas izveide Latvijā varētu būt iegansts, lai mūsu valsts radošie cilvēki nedotos uz ārzemēm meklēt atbilstošāku vietu produkta radīšanai. «Arī pie mums var rasties Skype, Nokia un tamlīdzīgu zīmolu autori,» ir pārliecināta D. Melbārde.
Būtiski ir kvartālam piesaistīt profesionālu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju, kas centrāli risinātu visus ar infrastruktūru saistītos jautājumus, tādējādi kvartāla satura veidotājus atbrīvojot no šādām problēmām.
Žūrijas komisijas priekšsēdētājs arhitekts Jānis Dripe Dienai stāsta, ka, izvērtējot pieteikumus, viņš, pirmkārt, gribētu redzēt pietāti pret šo «gabaliņu no Rīgas industriālā mantojuma», otrkārt, mūsdienīgu traktējumu - atvērtu un brīvu telpu. 1887. gadā celtais nams ar vēlāk tapušajām palīgēkām esot samērā labā tehniskā stāvoklī. Kopējā telpu platība ir 11 000 kvadrātmetru.
Iesniegto ideju izvērtēšanas darbā plānots piesaistīt arī ārvalstu ekspertus, kuriem ir praktiska pieredze līdzīgu kvartālu attīstībā. Labs piemērs esot Igaunija, kur kultūras un radošās industrijas ir kļuvušas par vienu no valsts prioritātēm. Rīgā ir viesojušies arī Lielbritānijas kultūras un radošo industriju un izglītības eksperti Džonatans Robinsons un Pols Kolards.
Ideju konkurss ilgs līdz septembra vidum. Iespējams, notiks vēl viens konkurss par menedžera vietu. Kvartāla attīstība ir ilgtermiņa projekts, tāpēc patlaban notiek konsultācijas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par ES finansējuma piesaisti šīs teritorijas attīstībai. Nav izslēgts, ka tajā atradīsies arī institūcijas, kuras jau tagad finansē KM.