Viņaprāt, šo politisko spēku pastāvēšanas jēga ir radīt organizatorisku, juridiski akceptētu platformu dažu vietējo līderu cīņai par pašvaldības deputātu mandātiem. Nākamajās vēlēšanās lokālo partiju skaits varētu būt vēl lielāks pēc pašvaldībās savulaik spēcīgās Tautas partijas, kā arī LPP/LC darbības izbeigšanas.
Daugavpilī LPP/LC nodaļas bijušie biedri pilsētas domes priekšsēdētājas Žannas Kulakovas vadībā jau ir nodibinājuši Attīstības partiju. Otrdienas vakarā medijus sasniedza ziņa, ka Daugavpilī būs vēl viens politiskais spēks - Mūsu partija -, kuru veido domes priekšsēdes vietniece Līvija Jankovska, kura domē ievēlēta no LSDSP, ziņo LETA. Savulaik viņa bija Riharda Eigima vadītajā partijā Latgales gaisma. Viena no pirmajām reģionālajām partijām, kas darbojas jau kopš 90. gadiem, ir Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā Latvijai un Ventspilij. Arī viņa kolēģis Liepājas domes priekšsēdis Uldis Sesks ir izveidojis savu Liepājas partiju. Pierīgas pašvaldību vadītāji apvienojušies Reģionu partijā, kas 2009. gadā kā Rīgas apriņķa novadu apvienība labi nostartēja vairāku novadu vēlēšanās. Vēlēšanas nesa veiksmi arī partijas Ogres novadam līderim Edvīnam Bartkēvičam un Tukuma novada mēram Jurim Šulcam, kurš vada partiju Tukuma pilsētai un novadam. Pēc TP un LPP/LC likvidācijas likteņa varā atstātie vietējie līderi vairāk sliecas dibināt reģionālās organizācijas nekā pieslieties varas partijām. Vienotība gan iecerējusi uzrunāt bez savas politiskās paspārnes, kas nepieciešama, lai startētu vēlēšanās, palikušos TP biedrus Madonā, Valmierā, Talsos un citviet. Iespējams, tā rīkosies arī Zatlera Reformu partija (ZRP), kas vēl runās par to valdē, ZRP tikpat kā nav pārstāvju vietējās domēs, toties ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, pret kuru pašvaldību vadītāji sākuši atmaigt.
Daži TP novadu vadītāji varētu pieņemt Vienotības piedāvājumu, bet vēl vairāki, kā sacīja Rēzeknes novada priekšsēdis Monvīds Švarcs, ir krustcelēs, ko viņš attiecina arī uz savu komandu. Tajā, tāpat kā Vidzemes kolēģa Salacgrīvas novada vadītāja Dagņa Strauberga (viņš politisko darbību sāka Latvijas ceļā) domubiedru kopā, ir gandrīz 50 biedru, kuri abos gadījumos lēmumu pieņems kopā. D. Straubergam jau bijušas sarunas ar Reģionu partiju par iespējamo pievienošanos tai, savukārt M. Švarcs ar amata brāļiem Preiļos, Kārsavā un citviet Latgalē izvērtē iespēju dibināt savu partiju. Abi līderi pieļauj, ka tiks izskatīti arī lielo partiju piedāvājumi, ja tādi būs. Kuldīgas novadā bijušie TP biedri jau nolēmuši veidot savu partiju. Tādu Vidzemē nodibinājis bijušais TP biedrs Vents Armands Krauklis. Sava Rīgas partija uz LPP/LC nodaļas bāzes varētu tapt arī galvaspilsētā.
LU profesors J. Ikstens lokālo partiju veidošanos saista ar pašvaldību vadītāju pietiekami lielo ietekmi savā teritorijā, kas ļaujot viņiem justies spēcīgiem un dod pārliecību, ka paši ar saviem spēkiem var panākt ievēlēšanu. Taču pašvaldību līderi arī redzot, ka koalīcijas un partijas ir ļoti nenoturīgas, un tāpēc negrib ar tām ilgtermiņā saistīties, jo vietējo partiju dzīves ilgums var izrādīties garāks nekā varas partiju, teica politologs. Bijušais TP Saeimas deputāts Māris Kučinskis, kurš tagad pārstāv Lielo pilsētu asociāciju, mazo partiju veidošanos vērtē kā neizbēgamu procesu, kam nav alternatīvas, «lai gan lielas nākotnes šīm partijām nav». Viņaprāt, šo procesu izraisa Saeimas, valdības un partiju zemais reitings. Ar viņu vienisprātis ir Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš notiekošo novērtēja kā «objektīvu realitāti, jo lielās partijas nespēj nostiprināt savu autoritāti» un atrast sadarbības modeli attiecībās ar pašvaldību vadītājiem. Vienotība ir apņēmusies tādu izveidot.
Rēzeknes novada priekšsēdis M. Švarcs piedāvā mazināt pretrunas starp lielajām pilsētām un lauku teritorijām, ko, viņaprāt, var izdarīt tikai ar izmaiņām vēlēšanu sistēmā. Tagad daudz ko nosakot vēlētājs pilsētās, kur ir vairāk iedzīvotāju. Tāpēc arī Saeimas un koalīcijas lēmumi tiekot pieņemti, domājot par pilsētu, nevis lauku interesēm. Tas, viņaprāt, ir viens no reģionālo partiju veidošanās iemesliem. M. Švarcs atzina, ka šo partiju varēšana ir apšaubāma, jo tās nevarēs pilnvērtīgi cīnīties par savām interesēm valsts līmenī, un «Liepājas un Ventspils veiksmes stāstus diez vai var atkārtot». Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) aģentūrai LETA nesen teica, ka arī Latvijai un Ventspilij kaut ko ietekmēt varēja tikai pēc tam, kad noslēdza sadarbības līgumu ar Zaļo un Zemnieku savienību, kas tagad ir opozīcijā. «Reģionālo sīkpartiju dibināšana ir solis atpakaļ. Mēs sākam dalīties, tā vietā lai veidotu lielas, ietekmīgas partijas, kas darbotos visas valsts teritorijā,» sacījis S. Dolgopolovs. Viņš risinājumu redz Nacionālā attīstības plāna pieņemšanā - ja būs skaidri noteiktas valsts attīstības prioritātes un tām būs valsts budžeta finansējums, tad izpalikšot politiskā tirgošanās.