Tādi viltīgi ēdieni ir daudzās pasaules virtuvēs, un tiem ir jauki un reizēm brīnumaini nosaukumi. Kā aprakstījis Viljams Graimss savā grāmatā Ēdot vārdus, arī amerikāņu nacionālā mantojuma kulinārijas sadaļā tos tolaik vēl koloniālajā jaunajā Amerikā ieviesa atbraucēji - eiropiešu pavāri. Viņiem Vecās pasaules receptes bija jāpielāgo produktiem, kas nebija pazīstami Vecajā pasaulē. Astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā amerikāņu viltotie ēdieni koncentrējās pārsvarā uz praktiskiem aizstājumiem. Savukārt ar XX gadsimta sākumu radās jauni komplicēti viltotie ēdieni, ieskaitot rūpnieciski ražotus. Tad nu iznāk, ka viltotajos ēdienos dažādos laikmetos viltojums izpaudās dažādi.
Viltoti ir ēdieni, kuros sākotnējā sastāvdaļa aizstāta ar citu. Iespējams, pazīstamākā ir viltotā bruņurupuču zupa, ko Lūiss Kerols iemūžinājis savā Alisē Brīnumzemē. Viltotā zoss (cūkas kāja), viltotā pīle (jēra kāja) un viltotās austeres (fritēti kukurūzas mīklas gabaliņi) amerikāņiem bija pazīstamas jau XIX gadsimtā, bet XX gadsimtā viltoto cāli gatavoja no cūkgaļas, zemesriekstiem, tunča vai liellopa gaļas.
Viltoti var būt arī ēdieni, kas garšo kā kaut kas cits. Tā par viltoto ābolpīrāgu tika nosaukti cepumu fabrikas rūpnieciski ražotie Rica krekeri - atgādinājums par ābolpīrāga imitāciju, ko gatavoja no sodas krekeriem, cukura un garšvielām. Viltotie ēdieni var izskatīties kā kaut kas cits. Tāpēc gatavo šķiņķus Lieldienu olu formā, cep dažādas maizes zvēru formās, veido viskautko no pastētes un putnus no siera. Viltoti ēdieni var būt arī veģetārā alternatīva zirņu desiņās, tofu burgerī vai dārzeņu cepetī. Viltotie ēdieni var būt ekonomiski izdevīgāki dārgu ēdienu aizstājēji - mums tik mīļās irbītes no liellopu gaļas. Un mīļajās irbītēs ir vēl viena viltoto ēdienu iezīme - tie var tapt pazīstami ar kādiem īpašiem nosaukumiem. Labi, irbītes kur irbītes, bet lieliskais amerikāņu baiļu vārdiņš, kas mierina ēdēju, - prēriju austeres vai Klinšu kalnu austeres - lai nosauktu buļļa pautus. Un tas ir sastopams Rīgas restorāna ēdienkartē! Tiesa, tikai angliski. Latvieši nav tik jūtelīgi. Vai tāpēc tas teiciens, ka vēders nav grāmata?