Mūsu audzētāji no ļoti agrajām vīnogu šķirnēm augustā jau var lasīt ogu ķekarus. Ja ir dārzs ar brīvu saulainu stūrīti un labi koptu augsni, to varētu arī jūs. Gribat? Tad septembrī jāaiziet uz vīnogu lielo izstādi Dabas muzejā, jānoskata un varbūt arī jānogaršo šķirnes, jāsarunā stādi no to audzētājiem, ziemā jāpalasa grāmatas un dārzlietu žurnāli par audzēšanu un pavasarī - uz priekšu!
Vispirms - ziemcietība
Vīnkopis Jānis Rozenšteins tās audzē gan Rīgas dārzā, gan Vidzemē. Citiem, kas arī tagad domās par audzēšanu, viņš iesaka vispirms padomāt, cik daudz darba vīnogām gribēs veltīt, jo tik vienkārši kā jāņogām vai upenēm tām neskaitāmi vīnogu ķekari neveidojas.
Protams, svarīgākais pirmais darbs ir šķirnes izvēle - katra mūsu dārziem nav piemērota, lielveikalos nopērkamās Latvijas ziemas var neizturēt, jo pēc garšas un izskata svarīgākais izvēles kritērijs ir ziemcietība. Sākt jebkurā novadā var ar slavenā selekcionāra Paula Sukatnieka radītajām - to ir vairāk nekā 10, un visas ziemcietīgas, iztur pat -30 grādu salu. Arī garšīgas, skaistas. Bet vispār Latvijas audzētāji kopj ap 250 šķirnēm - arī Krievijā, Moldovā, Ukrainā vai Rietumeiropā, ASV u. c. radītās. Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība cenšas pārbaudīt visas mazpazīstamās šķirnes, lai rastu priekšstatu par to piemērotību mūsu dārziem un ieteiktu tās, ko ar iespējami lielāku garantiju var stādīt Latvijā. Jāsāk ar dažiem stādiem izmēģināšanai.
Laba vieta vīnogulājiem būs tur, kur pavasarī sniegs nokūst visagrāk - pret dienvidiem vērsta nogāze meža ielokā, rindu plānojiet ziemeļu-dienvidu virzienā, stāsta pieredzējušais vīnogu audzētājs Gvido Dobelis. Var arī 30-40 cm attālumā no ēkas dienvidu sienas. Svarīgi, lai tur nav augsts gruntsūdens un vieta neatrodas tieši virs ūdens āderes, bet vismaz 0,5 m nostāk.
Augsnei jābūt irdenai, lai saknes var elpot. Neder kūdra un smags māls. Var stādīt tīrā smiltājā, piemaisot (1:1) kūdru, labu zemi. 1 m dziļumā vajag izveidot stingru pamatu, piemēram, ierakt cinkota skārda loksnes vai samitrināt un labi noblietēt mālu vai ierakt vecu žurnālu un avīžu kārtu. Smagai māla augsnei uzber auglīgas zemes virskārtu, kompostu, satrūdējušus kūtsmēslus un neitralizētu kūdru, arī krīts vai dolomīta kaļķi, der labi pelni, nedaudz minerālmēslu (NPK 10-10-20) - 2-3 kg/m3. Nedaudz skāba augsne (pH 6-6,8) der visām P. Sukatnieka šķirnēm, lietuvieša A. Gaiļuna, kā arī Mičurinskā radītajām.
Rudenī augsni labi sagatavo un jau izrok tik lielu bedri, cik vajadzēs stādīšanai - 1x1 m platu un 1 m dziļu. Darbiņš smags? Bet būs mmm... ogas...
Iesācējiem stādīt jau rudenī vīnogas nevajag - augi var nepaspēt līdz salam iesakņoties un iejusties jūsu dārzā. Jāstāda pavasarī - maijā vai pat jūnijā, kad iesilusi zeme. Lielākus nesaplaukušu vīnogu stādus var dēstīt jau pēc augsnes atkušanas, bet tādus, kam jau ir zaļas lapiņas, - kad zeme iesilusi līdz +8+10o C un beigušās salnas. Stādīt var līdz 1. jūlijam. Stāda 10-15 cm dziļāk, kā vīnoga augusi pirms tam. Blakus jāiesprauž ap 1 m garš mietiņš stāda piesiešanai. Aplejiet, bet nepārcenšoties.
Vajadzēs šķēres
Pirmajos divos gados jāpiesedz visu šķirņu stādi. Pavasarī, tiklīdz augsne atsalusi, jādod papildmēslojums - 20-30 g slāpekļa nitrātu vai 40-60 g kompleksais mēslojums (NPK 10-10-20) uz kvadrātmetru un augsne dziļi jāsairdina.
Ziedus un ogas var gaidīt vīnogu 3.-5. gadā, un, kad tās nolasīsiet, vīnogulājs obligāti jāapgriež, atgādina J. Rozenšteins. Ziedi veidojas tikai kārtējā gada dzinumiem, tāpēc rudenī pēc ogu ķekaru novākšanas un lapu nobiršanas zars zem tā jāīsina. Ja literatūrā neatrodat padomus, kur un kā griezt, kā vīnogas kopt, pieredzējušie vīnkopji labprāt palīdzēs, parādīs.