Ā. Ž. Gluži tā nav. Vāciešiem pagājušajā ziemā nācās iedarbināt vismaz piecus atomreaktorus. Tā ir arī atbilde tam, ka politiķi lemj vienu, bet dzīve piespiež darīt kaut ko citu, jo elektroenerģija kaut kur ir jāiegūst. Viena no Vācijas lielākajām problēmām ir nepietiekamās tīklu saites starp ziemeļdaļu un dienviddaļu, kas rada problēmas izmantot ziemeļdaļā sabūvētajos vēja parkos saražoto eletroenerģiju.
D. P. Japānas premjers arī ir uzdevis atjaunot atomelektrostaciju darbību. Realitāte ir tāda, kāda tā ir - atomam ir liela nākotne un ir vajadzība pēc tā. Kāda ir izvēle - vienā rokā mums ir šīs mantotās, pamatotās bažas, ja kaut kas noiet greizi ar atomelektrostaciju, tad šīs sekas ir ļoti, ļoti traģiskas. Šī varbūtība principā jau jaunākajām tehnoloģijām, par kurām ir runa Visaginas kontekstā, ir ārkārtīgi niecīga. No otras puses - mums ir garantēta vides piesārņošana, ja ražojam elektroenerģiju no oglēm. Tad mēs katru dienu, katru minūti pieķēzām savu vidi ar milzīgu daudzumu CO2.
V. S. Uz atomelektrostacijas drošību ir jāraugās vairākos līmeņos. Viens ir, ja nu kas, un otrs ir ikdienas līmenis. Un viens fakts ir tāds, ka kodoldegvielas ražošana ir viena no netīrākajiem procesiem, kāds var būt. Labi - ražošana nenotiek Latvijā, bet tā notiek. Otrs ir kodoldegvielas glabāšana un viss ar to saistītais process. Šobrīd pasaulē modernākā kodolatkritumu glabātava atrodas Somijā, bet paši somi saka - arī tā mums nav droša. Jebkurā gadījumā kodolatkritumu glabāšana nav mūsu Getliņi, kur mēs ražojam biogāzi un pēc kāda laika to vietu rekultivējam. Kodolatkritumi tur ir un būs tūkstošiem gadu. Jautājums - vai mēs to gribam te pie mums, Latvijā, vai pie pašas Latvijas robežas?
A. P. Vai ir atrunāts, kur glabās Visaginas kodolatkritumus?
Ā. Ž. Lietuvai ir jābūvē speciālas kodolatkritumu glabāšanas vietas…
A. P. Pie Latvijas robežas?
Ā. Ž. Tāds uzdevums gan viņiem nav no ES dots. Saistībā ar Ignalinas slēgšanu Lietuvai jau bija jāuzsāk šāda kodoldegvielas glabātavas būvniecība. Tā varētu būt viena, kur glabāt gan slēgtās, gan jau darbojošās AES atkritumus. Šobrīd kodoldegvielu glabā turpat ārā konteineros.
I. Z. Vislielākie riski tik tiešām ir no procesiem, kas saistīti ar kodoldegvielu, nevis no pašas stacijas. Es pat aicinātu Latvijas atbildīgās amatpersonas domāt par to, ka izmantotās kodoldegvielas glabāšanā varētu būt lielāka Latvijas līdzdalība. Varbūt mums to nevajag atstāt vienkārši lietuviešu ziņā, jo tas notiks mūsu tiešās robežas tuvumā. Varbūt mums ir jābūt drosmīgiem un jāpasaka, ka mēs gribam atbildēt par šo procesu, lai nevis lietuviešiem, bet mums ir lielāka loma šajā kodolatkritumu glabāšanas procesā, jo galu galā tas ir svarīgāk mums, nevis lietuviešiem. De iure tas būs Lietuvā, bet faktiski tā būs Latvijas teritorija, jo kodolatkritumu glabātava atradīsies Daugavas baseinā. Ja kaut kas notiks, visa šī inde plūdīs mūsu teritorijā.