Valsts prezidents Andris Bērziņš šā gada oktobrī atjaunoja Konstitucionālo tiesību komisiju, kuru vada Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits un kurā ir arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Konstitucionālo tiesību komisija izvērtē jautājumus pēc Valsts prezidenta ierosinājuma, kā arī pati var izlemt, ko nepieciešams skatīt. VL-TB/LNNK ierosinātie grozījumi Satversmē paredz kā negrozāmus noteikt pantus par valstisko neatkarību, demokrātiju, teritoriālo nedalāmību, par valsts valodu un simboliem. Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) Dienai teica, ka apvienība par šādu iniciatīvu domājusi jau sen. Deputātei ir bijušas arī konsultācijas ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, kurš atzinis, ka arī citu valstu konstitūcijās ir negrozāmas normas. Taču projekta iesniedzēji apzinoties, ka tā pieņemšana ir iespējama, ja tiek panākta vismaz 2/3 Saeimas deputātu politiskā vienošanās.
Pieaugošā etniskā spriedze sabiedrībā, ko izraisījusi parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu, ir mudinājusi nākt klajā ar šo iniciatīvu tieši tagad. Ja Satversmē būtu noteikts, ka pants par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav grozāms, no šādas sabiedrības šķelšanās varētu izvairīties, pieļauj Satversmes grozījumu autori. Šī iniciatīva, visticamāk, netiks izskatīta īsā laikā un nevarēs ietekmēt sākto parakstu vākšanu par valsts valodas statusu krievu valodai.